arrow_downwardUztura noslēpumi

Cilvēki, kuri bieži patērē jūras veltes, var saskarties ar paaugstinātu risku tikt pakļautam toksiskām "mūžīgām ķīmiskām vielām" (PFAS), liecina kāds nesen publicēts pētījums.

Britu klīniskā psiholoģe Džena Unvina sacīja, ka cilvēkiem visbiežāk veidojas atkarība no piecu veidu apstrādātiem pārtikas produktiem – picas, šokolādes, čipsiem, cepumiem un saldējuma, vēsta "Daily Mail".

Sabiedrībā zināmas personības - satura veidotājas Endija Kalniņa jeb Kalendy, Iveta Simsone un Svetlana Žigajeva, mūziķi Kato, Miks Dukurs un Miks Galvanovskis, kā arī fitnesa treneres un satura veidotājas Sendija Gabriela Oficiere un Danute Tamme, hokejists Jēkabs Rēdlihs ar sievu Ievu Zvaigzni-Rēdlihu, bloga lindasvirtuve.lv autore Linda Tellgrena un citi - bija pulcējušies uz vēl nebijušu piecu kārtu maltītes pusdienu piedzīvojumu.

Tuvojoties 40 gadu slieksnim, pamani pāris liekus kilogramus, lai gan sporto un ēd tieši tāpat kā 20 gadu vecumā? Kas notiek? Organismam nepieciešamo kaloriju daudzums ar gadiem samazinās, kā rezultātā pie optimāla svara uzturēšanas nepieciešams piestrādāt, tomēr vajadzība pēc sabalansēta uztura nemainās. Kam pievērst uzmanību, domājot par kaloriju uzņemšanu dažādos vecuma posmos, stāsta Veselības centra Vivendi sertificētā uztura speciāliste, kognitīvi biheiviorālās terapijas ēšanas traucējumiem (KBT ĒT) metodes speciāliste Dr. Laila Siliņa un farmaceite Amanda Ozoliņa.

Medijs "U.S. News & World Report" nosaucis šī gada labāko diētu.

Pikniks. Vai kaut kas var radīt tik brīnišķīgu vasaras tēlu, sākot no gaismas līdz vējam, kas tver lapu vainagu, kas sniedz ēnojumu, līdz maigi svilstošiem saules stariem?

Sarkanās gaļas aizstāšana ar mazām zivīm, piemēram, anšoviem, sardīnēm un siļķēm, līdz 2050. gadam varētu samazināt globālo slimību līmeni un izglābt līdz 750 000 dzīvību gadā, liecina pētījums.

Amerikā veikts pētījums, ka vidējais amerikānis katru dienu apēd piecas vai pat vairāk tējkarotes sāls. Tas ir apmēram 20 reizes vairāk, nekā ķermenim nepieciešams, raksta ucsfhealth.org.

Pārtikas produktus no Krievijas un Baltkrievijas šogad pirmajā ceturksnī ievedis 61 Latvijā reģistrēts uzņēmums, skaidro Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Koncentrējoties tikai uz kaloriju patēriņu un sadedzināto kaloriju attiecību, tievētāji zaudē svarīgu faktoru, lai zaudētu svaru un gūtu panākumus: pareizo domāšanas veidu.

Apspriežot kādas diētas efektivitāti, pirmais jautājums parasti ir par to, cik kilogramus un cik ilgā laikā tā palīdz «nomest».

Pagājuši 20 gadi kopš Lieldienām, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bet par piecīti latos tobrīd varēja nopirkt tieši to pašu, par ko vakar nācās samaksāt 17,14 eiro.

Sīpolus kultivē jau tūkstošiem gadu, un tie bija viena no galvenajām ēdienu sastāvdaļām daudzās senajās kultūrās, tostarp Mezopotāmijā, Ēģiptē un Grieķijā.

43% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka būtu jāpārtrauc pārtikas preču imports no agresorvalsts Krievijas, tā pēc raidījuma “900 sekundes” pasūtījuma noskaidrots “TNS Latvia” veiktā aptaujā.

Platforma "Eat This, Not That", balstoties uz "U.S. News & World Report" apkopoto informāciju, nosauc 2024. gada top diētu jeb diētu, kura ir modē šajā gadā.

Daži augļi ir vērtīgi ne tikai vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu dēļ, bet arī var palīdzēt zaudēt svaru. Saskaņā ar Eat This, Not That vēstīto, atsaucoties uz uztura speciālistiem, ēdot saprātīgas porcijas un apvienojot augļus ar tauku un olbaltumvielu avotiem, jūs varat izveidot pilnvērtīgu, barojošu diētu, kas būs ideāli piemērota svara zaudēšanai. Turklāt eksperti šādiem nolūkiem tieši vienu augli sauc par labāko.

Eksperti apkopojuši noderīgus padomus, kas palīdzēs būt ilgtspējīgākiem šajos svētkos un rast jaunas idejas, kā izmantot svētku galda pārpalikumus ikdienā.

Latvijā 33% iedzīvotāju uztrauc, ka tirgū ienāks dažādi ar nedabiskām metodēm iegūti produktu aizstājēji, piemēram, reaktoros audzēta gaļa, aģentūru LETA informēja biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Kā liecina biedrības “Zemnieku saeima” informatīvās kampaņas “Mūsu zemes spēks” ietvaros īstenotā aptauja, domājot par pārtikas sistēmas nākotni, lielāko daļu jeb 33% iedzīvotāju uztrauc, ka tirgū ienāks dažādi nedabiskām metodēm iegūti produktu aizstājēji, piemēram, reaktoros audzēta gaļa. Kā norāda Mareks Bērziņš, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieks, pārtikas sistēmas nākotne būs atkarīga no tā, cik stipra un ilgtspējīga būs lauksaimniecības nozare.

Lietuvas galvaspilsēta Viļņa pārsteidz ar daudzajiem restorāniem, kafejnīcām, krodziņiem un grila bāriem, kas vilināt vilina ļauties kulinārijas priekiem. Vecpilsētā un pilsētas centrā to ir tiešām daudz un tā ir iespēja gan palutināt sevi ar gardiem un tradicionāliem vietējiem ēdieniem, gan izgaršot pasaules valstu virtuvi, gan nesteidzīgi izbaudīt izsmalcinātas maltītes viesnīcu restorānos.