arrow_downwardIzglītība&Karjera

Marta vidū visās mācību iestādēs, tostarp arī augstskolās, tika uz laiku pārtraukts mācību process klātienē. Sākotnēji šāda kārtība tika noteikta vienu mēnesi, tagad – jau līdz maija vidum. Vai termiņš tiks pagarināts – šobrīd neviens nezina. Taču studiju process, protams, nav apstājies, tuvojas vai jau ir sācies prakšu laiks, gala darbu aizstāvēšana, arī jaunu reflektantu uzņemšana vairs nav aiz kalniem. Kā to visu plānots organizēt, Neatkarīgā taujāja vairākām augstskolām.

Saistībā ar koronavīrusa izplatību ierobežojošajiem pasākumiem izglītības iestādes visā valstī nonāca milzīga izaicinājuma priekšā, ko tomēr izdevies pārvarēt. Pieredzē dalās Ventspils. Intervija ar Ventspils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāju Inetu Tamani.

Tagad, kad ir zināms, ka ārkārtējās situācijas ierobežojumi drīz mazināsies, ir zināms arī tas, ka tālmācība mūsu darba kārtību nepametīs. Tāpat ir skaidrs, ka bērni tiešām mācās, nevis spēlē datorspēles stundām paredzētajā laikā.

2020. gada 16. janvārī Daugavpils Būvniecības tehnikumā notika Būvniecības nozares izglītības programmu metodiskās jomas darba grupas sapulce, kurā piedalījās Latvijas profesionālās izglītības mācību iestāžu direktoru vietnieki, izglītības metodiķi, pedagogi no septiņām profesionālās izglītības iestādēm: Daugavpils Būvniecības tehnikuma, Liepājas Valsts tehnikuma, Rēzeknes tehnikuma, Jelgavas tehnikuma, Rīgas Celtniecības koledžas, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienības, Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma.

Daudzveidīgs, tostarp daudzu unikālu, studiju programmu piedāvājums, multikulturāla studiju vide, cieša sadarbība ar darba devējiem, gruntīgas iestrādes pētniecībā – šie ir tikai daži no Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) raksturojošiem elementiem. Par aktuālāko universitātē plašāk stāsta LLU rektore Irina Pilvere, paužot arī pārdomas par augstākās izglītības telpā notiekošo Latvijā.

Daudzi jaunieši no reģioniem par savu studiju vietu izvēlas Rīgu. Taču vienlaikus ar mācību uzsākšanu jāatrisina arī dzīvesvietas jautājums galvaspilsētā. Dzīvot dienesta viesnīcā vai īrēt dzīvokli? No izdevumu pozīcijas raugoties, cenu diapazons ir ļoti plašs: dienesta viesnīcās īres maksa svārstās no 50 līdz pat 400 eiro mēnesī (iekļauti komunālie maksājumi, internets), īres dzīvokļi, kas gan pēc izskata, gan atrašanās vietas ir pieņemami, sākot no 200 eiro mēnesī, plus komunālie maksājumi.

Mūsdienās milzum daudz informācijas var atrast interneta dzīlēs. Taču ne vienmēr, virpinot teksta rindiņas datora vai mobilo ierīču ekrānos, par interesējošo tēmu var iegūt pilnvērtīgu priekšstatu, piemēram, par tādu dzīvu organismu kā mežs.

Ik gadu gan augstskolas, gan koledžas un profesionālās skolas pavasarī pie sevis aicina interesentus uz Atvērto durvju dienām, kas ļauj klātienē iepazīt skolu mācību vidi, mācībspēkus, piedāvātās izglītības iespējas.

Jau vairākus gadus, lai uzsāktu mācības 7. klasē Rīgas Valsts 1., 2. vai 3. ģimnāzijā, tiek organizēts vienots iestājeksāmens matemātikā. Kopš pagājušā gada šāds kopējs iestājpārbaudījums notiek, lai iestātos 10. klasē. Kā norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa, šāda kārtība ieviesta skolēnu ērtībām.

Par sievieti IKT biznesā saruna ar SIA iPro kiberdrošības eksperti un Transporta un sakaru institūta lektori Jeļenu Revzinu.

Visā pirmsskolas izglītības posmā šogad ienāca jaunā caurviju prasmēs balstītā mācību programma. Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē Viršu dārzs jau pirms jaunās mācīšanās pieejas aprobācijas bija vairākas kompetenču pieejas iezīmes, kuras iestāde pielietoja, pirms tās ieviešanas visā Latvijā, tāpēc uzkrājusi labu pieredzi par to, kādus rezultātus tā dod, salīdzinot ar iepriekšējo modeli.

Nākamajā mācību gadā kompetencēs balstītais mācību saturs pakāpeniski ienāk arī skolās, sākot no 1., 4., 7. un 10. klases. Ar ko tas atšķiras no iepriekšējā mācību satura un ko tas maina skolēnu un skolotāju darbā, kā arī kāda būs vecāku loma, – to skaidro Mežciema pamatskolas direktora vietniece Inita Alvatere.

Šogad Liepājas Valsts tehnikums svin savu simtgadi. Izturējis laika un varas maiņu pārbaudi, tas šobrīd ir viens no populārākajām profesionālās izglītības iestādēm ne tikai Kurzemes reģionā. To pierāda arī lielais audzēkņu skaits: 18 izglītības programmu 26 kvalifikācijās mācās vairāk nekā 1200 audzēkņu – gan pamatskolas beidzēju, gan pieaugušo.

Šajā nedēļas nogalē Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks ikgadējā starptautiskā izglītības izstāde Skola 2020, kas piedāvās plašu informāciju par izglītības iespējām Latvijā un ārzemēs, mācībspēku un studentu konsultācijas, profesiju «pielaikošanu» un citas izzinošas, aizraujošas aktivitātes.

Darbā mēs pavadām daudz laika, darba vide ieņem nozīmīgu lomu darbinieku dzīvē. Tāpēc ir būtiski, lai šajā vidē darbinieks justos labi. Pasaules praksē ir pierādīts, ka sakārtotā darba vidē pieaug darba ražīgums, darbinieki jūtas apmierinātāki, kas atstāj pozitīvu ietekmi arī uz veselību. Un, nenoliedzami, mūsdienīga darba vide ir kā magnēts jaunu darbinieku piesaistē.

Pēdējos gados speciālistu trūkums skāris ne vienu vien nozari, tostarp farmāciju – farmaceitu un farmaceitu asistentu trūkumu izjūt arī Mēness aptieka, tāpēc jau vairākus gadus īsteno projektus, kas piesaista jaunus speciālistus, nodrošinot izglītības un tālākizglītības pieejamību, aizraujoša darba un tālākas izaugsmes iespējas.

Drīz uz augstskolām, koledžām un profesionālajām skolām plūdīs interesentu straumes, lai izskolotos saistošajā specialitātē. Vai ir trāpīts desmitniekā jeb izvēle ir izdarīta par labu kādai no jomām, kur jūtams izteikts speciālistu deficīts, vai tomēr saistošāka bijusi nozare, kur par savu vietu darba tirgū būs sīvāk jāpacīnās, jo attiecīgie speciālisti jau saražoti pārpārēm? Savu vērtējumu par darba tirgus signāliem sniedz personāla atlases uzņēmumi.

Prakse jauniešiem ir svarīgs posms kvalitatīva studiju procesa ietvaros, sniedzot iespēju apgūt praktiskas iemaņas, iepazīt darba vidi, gūt pilnīgāku izpratni par savu nākotnes profesiju, praksei bieži vien ir pozitīva ietekme uz karjeras uzsākšanu konkrētajā uzņēmumā. Arī uzņēmumam tā ir iespēja pamanīt un piesaistīt vērtīgus topošos speciālistus. Nenoliedzami, netrūkst arī ne tik veiksmīgu stāstu, kur trūcis pietiekamas motivācijas abās pusēs un prakse bijusi vien ķeksīša pēc. Kā panākt, lai prakse ir ar pievienoto vērtību, pieredzē dalās Neatkarīgās uzrunātie darba devēji.

Uz jautājumiem atbild IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone.

Vai skolotāji spēj pielāgoties mūsdienu prasībām, un kas notiks ar specializēto skolu padziļinātajām programmām, saruna ar izglītības ministri Ilgu Šuplinsku (JKP).