Gatavojoties sacensībām, un jo sevišķi – sacensību dienā, ir svarīgi, lai uzturs būtu pēc iespējas vienkāršāks. Nekādus eksperimentus ar ēdieniem, par kuru reakciju uz organismu ziņu nav, veikt nevajadzētu.
Jo profesionālāks sportists, jo vienkāršāka ēdienkarte. Nav vēlamas arī īpašas mērces vai piedevas. Piemēram, profesionālu sportistu ēdienkarte pārsvarā sastāv no makaroniem, rīsiem, vistas gaļas un zivīm. Tiem, kas ar sportu aizraujas amatieru līmenī, dienās, kad paredzēts treniņš, pusdienās būtu ieteicami saliktie ogļhidrāti – griķi, makaroni vai rīsi, kas dos enerģiju ilgākam cēlienam. Otrā ēdienreize, kas seko jau pēc treniņa, var sastāvēt no dārzeņiem. Produkti, ko var atļauties ēst uzreiz pēc fiziskas slodzes, ir banāni, dažādi jogurti, speciālie olbaltumvielu kokteiļi. Apmēram pāris stundu pēc fiziskas slodzes var ēst pārtiku, kas satur visas nepieciešamās uzturvielas.
Enerģiju no pārtikas organisms patērē, lai nodrošinātu savas pamatfunkcijas, kā arī lai veiktu papildu fiziskās aktivitātes. Jo lielāku īpatsvaru no ķermeņa veido tauki, jo vielmaiņa lēnāka. Jo vairāk cilvēks sporto, un ķermenis kļūst liesāks, jo aktīvāk uz vienu masas kilogramu noris vielmaiņa.
Tā kā 42 kilometri ir distance ar pastiprinātu fizisko slodzi, kuras laikā būtiski mainās cilvēka fizioloģiskās īpatnības, organisms jāapgādā ar lielāku barības vielu daudzumu. Tāpēc turpmāk izklāstīts, kā papildus ikdienas pārtikai lietot uztura bagātinātājus, lai tie kalpotu maratona skrējēja labā. Vērtīgākā lieta, kas jāatceras, pirms ķerties pie kārdinošajiem pulverīšiem, batoniņiem vai dzērieniem, – runa ir par koncentrētām devām. Turklāt objektīvi jāizvērtē vairāki faktori, tostarp indivīda organisma un dzīvesveida īpatnības, kas būtiski var ietekmēt šo palīglīdzekļu efektivitāti.
Tā kā cilvēks visu nepieciešamo veiksmīgai organisma funkcionēšanai var uzņemt ar sabalansētu uzturu, bagātinātāji parasti ieteicami tad, kad dabiskie olbaltumvielu avoti jau izsmelti. Organisms, līdzko tam tiek dota enerģija no ārpuses, izmanto to un ikdienas rezerves atstāj nebaltām dienām. Tieši tāpēc enerģētiķi, kas paredzēti izturībai, uzņemti slodzes laikā, spēj paaugstināt sportista darbaspējas.
Piedāvāto uztura bagātinātāju klāsts ir tik plašs, ka var rasties apjukums – kurš būtu piemērotākais? Izvēloties sev atbilstošāko līdzekli, vērts pakonsultēties ar uztura speciālistu vai fitnesa treneri, kas, rēķinoties ar fiziskās slodzes lielumu un cilvēka iecerēto mērķi skrienot, ieteiks samērīgāko olbaltumvielu devu.
Vitāli svarīgi fiziskas slodzes laikā ir uzņemt pietiekamu daudzumu šķidruma, lai izvairītos no nierakmeņu slimības un organisma vispārējas atūdeņošanās. Tā kā sportojot cilvēka iekšējā vide kļūst skāba, jālieto sārmains līdzeklis, kas var atjaunot dabisko pH līmeni (piemēram, ūdens ar paaugstinātu sāļu daudzumu). Sporta enerģētiķiem, kas paredzēti izturības palielināšanai, jāpievērš uzmanība ogļhidrātu koncentrācijai dzērienā – ja tas ir augstāks, nekā paredzēts pēc standartiem, organisms nespēj to mērķtiecīgi izlietot un uzsūkt. Dzērieni, kuros ir vielmaiņu stimulējošās vielas – kofeīns, taurīns, guarana –, kas tērē organisma rezerves, noteikti nav jādzer, sākot fizisku slodzi, jo pastāv risks, ka cilvēka enerģijas resursu var nepietikt visai distancei. Šie enerģētiķi jālieto distances vidusposmā vai beigu daļā, lai mobilizētu spēkus finišam. Bez sajaukumiem olbaltumvielas+ogļhidrāti pieejami arī dažādi dabiskas izcelsmes produkti, kas veicina cilvēka izturību fiziskās slodzes laikā un arī ikdienā. Tā kā šie produkti ir vairāk uz dabas vielu bāzes veidoti (parafarmaceitiķi – tie nav medikamenti), jāatceras, ka tie jālieto profilaktiski, nevis tad, kad problēma jau samilzusi. Svarīga ir arī secība, izvērtējot, ko tieši grib panākt ar uztura bagātinātāju lietošanu; cik spēcīgi ir gēni un iedzimtās īpatnības; kāds ir dzīvesveids.
Kāda ir atšķirība starp enerģijas dzērienu un sporta enerģētiķi sašķidrinātā veidā?
Lielākā atšķirība ir tā, ka sportam paredzētajos dzērienos nav piejaukts kofeīns, un tas nerada papildu slodzi sirdij. Parasti sajūtu, ka ķermenī ieplūdis jauns enerģijas vilnis, dod pievienotais l-karnitīns, kura efektivitāte ir lēnāk pieaugoša, toties ilgnoturīgāka. Savukārt kofeīna efekts ir ar strauju kāpumu un strauju kritumu, pēcāk radot tukšuma sajūtu kā fiziski, tā morāli. Pāris gadus Latvijā tiek ražots enerģiju vairojošs dzēriens Lai neaizmigtu! (vienīgais enerģijas dzēriens Eiropā, kurš nesatur kofeīnu), kas bāzēts tikai un vienīgi uz dabiskām izejvielām (koncentrēta ābolu sula, Ķīnas citronliāna). Tas sniedz tādu pašu efektu kā enerģijas dzērieni, bet neatstāj paliekošas sekas uz sirds un asinsvadu sistēmas darbību. Tomēr, kā jau minēts iepriekš, organisms pie jauniem produktiem jāradina pakāpeniski, tāpēc vasarā ieteicams ēst ogas papildu enerģijai, un tikai ziemā var pāriet uz kādu ķīmiski izstrādātu dzērienu vai pārtikas piedevu.