Daļai pašvaldību nākamgad jāizput

Pašvaldību satraukuma iemesls ir valstij kopumā pieejamo resursu pārdalīšana ar nākamā gada valsts budžeta palīdzību. Pārdalāmo resursu apjoms sniedzas uz nepilniem diviem simtiem miljoniem eiro. Ir vairāki iemesli, kāpēc valdību veidojošo partiju politiķi un viņu prasības pildošie ierēdņi var pieņemt, ka pašvaldībām šāda nauda nav vajadzīga.

Pirmkārt, tā nav acīm redzami liela attiecībā pret kopējo naudas daudzumu, kādu pašvaldība apgroza. Pašvaldību kopējie ieņēmumi šim gadam plānoti 2,8 miljardu eiro apmērā, attiecībā pret kuriem pāris simti miljonu veidotu 1/15 daļu. Lai pašvaldības nestāsta, ka nelietderīgo tēriņu īpatsvars to izdevumos nav vēl lielāks par 15%. Ar dažiem tādiem piemēriem kā Jēkabpilī par 85 tūkstošiem eiro uzceltā tualete pietiek šādas pārliecības uzturēšanai ilgus gadus un par visām pašvaldībām, pat ja konkrētā ziņa datēta ar 2017. gada maiju.

Otrkārt, pašvaldības šogad dzīvo daudz lielākā finansiālā labklājībā nekā valdība. Atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem, valsts budžetā pirmajā pusgadā bijis 233 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību ieņēmumi bijuši kopā par 101 miljonu eiro lielāki nekā izdevumi.

Treškārt, pašvaldību žēlošanās par izputēšanu nākamā gada valsts budžeta dēļ ir neatņemama katra gada budžeta pieņemšanas sastāvdaļa, kurā finanšu ministram un vismaz vienā sarunu reizē arī Ministru prezidentam jāpiedalās pieklājība pēc. Piemēra pēc palūkojoties vienu gadu atpakaļ, atrodama Neatkarīgās 2019. gada 25. septembra publikācija “Pašvaldībām atņems 167 miljonus eiro” ar sīku un smalku izklāstu, kā tieši nauda tiks atņemta un kāpēc pašvaldībām bez šīs naudas būs jāizput 2020. gadā. Gads jau tuvu beigām, bet nekas acīm redzami slikts ar pašvaldībām nav noticis. No ministriju un Ministru kabineta viedokļa raugoties, pašvaldību uzstāšanās liecina tikai par to, ka pašvaldības algo labus grāmatvežus un ekonomistus, lai tie izskaitļo virtuālos zaudējumus attiecībā pret nereāliem ieņēmumiem.

Šā gada zaudējumu avoti ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu pārdalīšana par labu valstij kā pašvaldību ieņēmumu samazinājums un valsts (ne valdības, bet valsts kopumā) sociālo izdevumu palielinājums kā tieši pašvaldību izdevumu palielinājums. Līdzšinējie aprēķini rāda, ka nodokļa ieņēmumu dalīšanas proporcijas maiņai no līdzšinējiem 80 : 20 uz 75 : 25 par labu pašvaldībām atbilstot pašvaldību ieņēmumu samazinājums par aptuveni 90 miljoniem eiro. Savukārt pašvaldību izdevumu pieaugumu diktēs valsts lēmumi palielināt minimālās algas, kādas maksā arī pašvaldības, palielināt pirmsskolas iestāžu pedagogu algas un palielināt sociālos pabalstus, kuru izmaksa jānodrošina pašvaldībām.

Pašvaldību organizāciju vadītāji norāda, ka ir Latvijā pašvaldības, kuras kaut vai uz kapitālieguldījumu samazināšanas rēķina spētu paciest ienākumu samazināšanos un sociālo izdevumu pieaugumu, bet tas ir mazākums no pašvaldībām, Vairumā gadījumu pašvaldībām nāktos atteikties no vieniem sociālo izdevumu posteņiem, lai palielinātu citus - tieši valsts noteiktos sociālo izdevumu posteņus. Rezultātā attiecīgo pašvaldību iedzīvotāji caurmērā būtu zaudētāji, jo kopējais izmaksu portfelis taču samazināsies.

Pašvaldību darbinieku sāpe ir nostāsti par viņu lielajām algām, kam pašvaldību organizāciju vadītāji lika pretī skaitļus, ka vidējā bruto mēnešalga pašlaik esot 1243 eiro valsts kalpotājiem un 712 eiro - pašvaldību darbiniekiem, pie kam, piemēram, Balvu pašvaldībā alga šādā izteiksmē esot 584 eiro mēnesī.

Tas nozīmē, ka tur atalgojuma fondu nekādi nevarēs samazināt, jo to nāksies palielināt atbilstoši valdības lēmumam par minimālās algas celšanu.

Pašvaldību organizāciju vadītāju publiskais iznāciens ir pieskaņots kārtējam sarunu raundam ar Finanšu ministriju. “Sarunas bija ļoti emocionālas un nelieli soļi uz kompromisu tika sperti,” vakardienas (trešdienas) notikumus Finanšu ministrijā Neatkarīgajai atstāstīja V. A. Krauklis.

Tepat jau iepriekš uzrādīti iemesli, kāpēc Finanšu ministrijas ierēdņi ir gadu gaitā ir ieguvuši imunitāti pret pašvaldību apgalvojumiem par tādu naudas trūkumu, kas nākamajā gadā liegšot pašvaldībām izpildīt funkcijas, kādas tām noteiktas ar likumu. Tas neizslēdz politiķu piekāpšanos pašvaldībām, ja viņi jūt, ka tādā veidā iespējams nodrošināt sociālo mieru valstī. Piemēram, to naudas daudzumu, ko valdība tiešām pamanījās izņemt no pašvaldību šā gada ieņēmumiem, valdība kompensēja ar atļaujām grozīt papildu naudu kapitālieguldījumiem.

Ja patiesībai atbilst apgalvojums par valdošās koalīcijas nodomu nākamajā gadā patiešām samazināt pašvaldību budžetus, tad tam iespējami divi izskaidrojumi. Viens, ka tādā veidā valsts centrālās iestādes atriebjas pašvaldībām par to, ka tās prata pārvērst naudā savu politisko ietekmi, kāda tām bija gadu desmitu garumā līdz pēdējām Saeimas vēlēšanām. Tagadējais Saeimas vairākums savās vietās nonāca ar visvisādu reformu solījumiem. Šie solījumi tika izpildīti ar pašvaldību reformu, kuras gaitu iespējams pieņemt par liecību pašvaldību politiskās ietekmes mazinājumam. Tagad varbūt pienācis laiks šīs izmaiņas izteikt naudā. Otrs, ka valdoša koalīcija grib izbojāt esošo pašvaldību vadītāju pilnvaru pēdējo gadu, lai nākamajās pašvaldību vēlēšanās vieglāk uzvarēt spētu valdības koalīcijas ielikteņi.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā