Kultūras, komunikācijas, informācijas un izglītības platforma ‒ bibliotēka

Pieaug e-grāmatu lasītāju pulks

Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi daudziem lika palikt mājās. Lai saturīgi pavadītu brīvo laiku, cilvēki pievērsās lasīšanai. Bibliotēkas direktore Astra Pumpura stāsta: „Strikto ierobežojumu laikā ievērojami pieauga lasītāju skaits, it īpaši to, kuri izvēlējās e-grāmatas, ko piedāvā pašvaldību publisko bibliotēku projekts „3td e-GRĀMATU bibliotēka”. Bibliotēkās reģistrētiem lasītājiem šo pakalpojumu nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC), izmantojot tehnoloģiju uzņēmuma „Tieto Latvia” izstrādāto platformu. Ik nedēļu šajā datu bāzē tiek ievietotas vismaz trīs četras jaunas grāmatas - sākotnēji tie bija latviešu rakstnieku autordarbi, bet tagad grāmatu klāstu papildina arī dažādu ārzemju rakstnieku daiļliteratūra, tādējādi pakāpeniski ir izveidojies lielisks grāmatu krājums dažādām gaumēm.” Lai iegūtu piekļuvi e-grāmatu lasītavai, jebkurā bibliotēkā var saņemt pieejas rīkus un grāmatas lasīt interneta vidē jebkurā sev vēlamajā laikā un vietā.

Tāpat, kļūstot par bibliotēkas lasītāju, bez maksas var saņemt pieeju ne tikai e-grāmatu lasītavai, bet arī informatīvajām datu bāzēm, piemēram, „Britannica”, „Letonika”, EPSCO, „Lursoft” un citām.

Gāliņciemā taps skaists nams

Patlaban bibliotēka Gāliņciemā, kur līdzās vēsturiski apbūvētajam privātmāju rajonam aktīvi norit jaunu māju būvniecība, izvietojusies nepilnos 100 kvadrātmetros. Interese par vietu, kur ne tikai lasīt grāmatas, bet arī satikties, pētīt vēsturi un dabu, klausīties lekcijas un līdzdarboties dažādos pasākumos, apkārtnes iedzīvotājiem ir liela - to parāda arī veiktā apkārtnes ļaužu aptauja. 2019. gada decembrī projekts par jaunas bibliotēkas būvniecību Gāliņciemā, saņēmis CFLA atbalstu. Astra Pumpura lēš, ka sākotnēji jauno bibliotēkas ēku, kas iecerēta kā multifunkcionāls pakalpojumu centrs, līdzīgi kā 2009. gadā uzcelto Pārventas bibliotēku apmeklēs ne tikai tie, kuri vēlēsies piedalīties pasākumos, apskatīties izstādi vai kļūt par bibliotēkas lasītāju, vai arī izmantot kādu no jaunradītajiem pakalpojumiem, bet arī tūristi, lai priecātos par nama arhitektūru, jo projekts tiešām ir iedvesmojošs. Plānots, ka jaunā ēka būs gatava jau uz nākamajiem pilsētas svētkiem.

„Mums ir ļoti svarīgi panākt, lai cilvēki ne tikai saņemtu nepieciešamos pakalpojumus attālināti, kas ir šodienas aktualitāte, bet arī klātienē tiktos, sarunātos, iepazītu jaunas un senas grāmatas, iesaistītos novadpētniecībā, dalītos atmiņu stāstos par vietējo vēsturi, fiksētu un digitalizētu tos. Tāpēc visās struktūrvienībās norit aktīvs darbs ar sabiedrību. Iepriekšējos gados pirms Covid-19 ierobežojumiem visās struktūrvienībās kopā ir organizēti ap 700 dažāda rakstura pasākumi un notikumi,” teic bibliotēkas direktore.

Izglīto mūsdienu tehnoloģijās

Bibliotēka daudziem senioriem ir vieta, kur tikties, kur pārrunāt notikumus, paņemt lasīšanai grāmatu, uz vietas palasīt periodiskos izdevumus. Lai atbalstītu seniorus arī mūsdienu tehnoloģiju izmantošanā, bibliotēka organizē dažāda līmeņa apmācību darbam ar datoru un viedtālruņu iespēju izmantošanā. Jāatzīst, ka bailes saslimt ar jauno koronavīrusu ir samazinājušas senioru aktivitātes un uz bibliotēku klātienē viņi ierodas retāk, taču bibliotēkas darbinieki cer, ka šie ļaudis nebūs mainījuši ieradumus un nāks uz bibliotēku, kad situācija atkal būs droša.

Mazo Pūcīšu skola

Arī pavisam mazie bērniņi, kuri vēl tikai sāk apgūt pirmos burtiņus, ir gaidīti Bērnu un Pārventas bibliotēkā. Jau no trīs četru gadu vecuma mazie ar vecākiem ir gaidīti Pūcīšu skolā, kur iepazīstas ar bibliotēkas darbu, ar spēlēm un rotaļām, ar grāmatām - ar visu to, kas kopā saucas bibliotēka. Mērķis ir iepazīstināt mazos bērnus ar bibliotēku, pierast pie tās atmosfēras, uzzināt, ko šeit var darīt, kādu prieku un zināšanas iegūt, lai skolas laikā un arī visu turpmāko dzīvi bibliotēka būtu draugs un palīgs.

Izcilu grāmatu krājums

Bibliotēkā ir pieejama ne tikai mūsdienu literatūra, bet arī senas un ļoti vērtīgas grāmatas. Grāmatu krājumu sāka veidot ventspilnieks Jānis Sviestiņš un šogad bibliotēka atzīmēja savu dibināšanas simtgadi. Jānis Sviestiņš kara gados emigrēja uz Zviedriju un Lundā atkal sāka veidot bibliotēku, galvenokārt no emigrācijas latviešu autoru darbiem. 1990. gadā pēc Jāņa Sviestiņa nāves viņa sieva Lundas bibliotēku ar 700 eksemplāriem grāmatu uzdāvināja Ventspils bibliotēkai, savukārt pagājušajā gadā mazmeita nodeva Ventspils bibliotēkai dzimtas Bībeli, kas ir ļoti vērtīga Sviestiņu dzimtas vēstures liecība.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā