"Es tīrīju vannasistabu. Un bērns man dārziņā. Un telefons stāv virtuvē. Pīkst, pīkst… Es iznāku no vannasistabas, paskatos… pirkums veikts pa 39 eiro un 99 kapeikām [centiem]," viņa stāsta.
Kurzemniece atklāj, ka par katru norēķinu, kas veikts ar karti, no bankas tiek saņemts paziņojums. Iepriekš saimniece tam īpašu uzmanību nepievērsa. Tikai tagad tapis skaidrs, ka vairāki no pīkstieniem informēja arī par krāpnieku veiktajām darbībām pat vairāku mēnešu garumā.
Viss esot sācies ar 50 centiem, vēlāk pārskaitījuma apmērs pārsniedza eiro, desmit eiro un līdz kļuva pat vairāku desmitu eiro apmērā.
"Kad es sāku skaitīt kopā, tad izrādījās [kopā] 590 eiro no janvāra," viņa piebilst.
Saņemot auksto dušu, kurzemniece momentāni sazinās ar banku ”Citadele”. Finanšu iestādes darbinieks bloķē kontu un norēķinu kartes. Par nelaimi, klientei maksājumu apturēt vairs neizdodas, arī atgūt izkrāptos līdzekļus tik vienkārši nemaz neesot iespējams.
Kaspars Briška, bankas “Citadele” IT drošības daļas vadītājs, saka:
"Tā ir viena no izplatītākajām krāpniecības metodēm saistībā ar daudzu cilvēku pievēršanos interneta darījumiem, veikaliem, maksājumiem un tamlīdzīgi. Tas nozīmē, ka karšu dati tiek izmantoti, nozagti. Vai arī attiecīgi tirgotāji, kas ir negodīgi, kas nodarbojas tieši ar krāpnieciskiem mērķiem, šos te karšu darījumus izmantot negodprātīgos nolūkos."
Savukārt Finanšu nozares asociācijas informācijas tehnoloģiju drošības speciālists Oskars Blumbergs uzsver, ka šajā situācijā ļoti izceļas krāpnieku metode - vispirms ar nelielu darījumu tiek pārbaudīts, vai krāpniecisko darījumu pamanīs klients un bankas drošības sistēmas. Šādā veidā tiekot “iesildīts” gan klients, gan digitālie rīki. Līdz ar to ir ļoti svarīgi, lai katrs konta īpašnieks sekotu līdzi jebkurām izmaiņām kontā, tostarp arī par nelieliem darījumiem.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Ir tāds
Šodien, 14:37
