Rinkēvičs: Galēji labējo un galēji kreiso panākumi Eiropā ir absolūti neizdevīgi Baltijas valstīm
Galēji labējo un galēji kreiso gūtie labie panākumi, piemēram, Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, ir daudzu neatrisināto problēmu rezultāts, kas ir absolūti neizdevīgi arī Baltijas valstīm, tostarp Latvijai, intervijā aģentūrai LETA apliecināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Vaicāts, vai ir pamats sacīt, ka Eiropas Savienība (ES) savā ziņā ir apdraudēta, ņemot vērā arī dažādos eiroskeptiķu centienus, kurus atbalstot arī Krievija, ministrs norādīja, ka tos nesauktu par eiroskeptiķiem tradicionālā izpratnē.
"Drīzāk teiktu, ka tas, ka galēji labējie un galēji kreisie gūst labus panākumus EP vēlēšanās, ir daudzu neatrisināto problēmu rezultāts. To labi parādīja vairākas vēlēšanas Eiropā, arī vietējo pašvaldību vēlēšanas. Tas ir vēl viens no jautājumiem, kur diemžēl ne līdz galam efektīva rīcība varētu novest pie tā, ka vienā vai otrā daļā valstu sāktu dominēt šie noskaņojumi. Varbūt pat šie cilvēki nāk pie varas," sacīja politiķis.
Viņa ieskatā tas ir vēl viens apdraudējums, kas Latvijai un Baltijas valstīm ir absolūti neizdevīgs.
"Ar zināmu ironiju var teikt, ka daudzi ar prieku domā, ka pēc "ļaunās un sliktās" Eiropas sabrukšanas mēs nu gan labi dzīvosim, nesaprotot, ka tādā gadījumā nebūs vairs, ko vainot," sacīja Rinkēvičs, norādot, ka tādā gadījumā nebūs tās "ļaunās Briseles".
Viņš gan aicināja atcerēties, ka tādā gadījumā nebūs arī struktūrfondu un tiešmaksājumu, par kuriem vienmēr tiek stāstīts - kā mums dara pāri, bet beigās ar tādu prieku šo naudu saņemam.
"Līdz ar to visa, kas mums ir būtisks - virzīties uz mūsu neatkarības stiprināšanu, enerģētiku, arī pārējās lietas, kuras pēdējo gadu laikā esam ieguvuši -, mums vienkārši vairāk nebūs. Tā ir tā saucamā maigā drošība," sprieda ministrs.
Rinkēvičs arī skaidroja, ka ir jautājumi, kuri 21.gadsimtā tieši attiecas uz drošību ES kontekstā, tāpēc šis ir ļoti smags gads, bet tāds tas nebūs pēdējais.
Viņa ieskatā var runāt par kādiem diviem līdz trim ļoti nopietniem diskusiju gadiem - kā pārvarēt ilgstošo krīzi. "Taču pagaidām pie 28 dalībvalstu galda redzu kopēju izpratni, kas mums vēl ir jādara, lai šo savienību tiešām saglabātu," atzina ārlietu ministrs.