Edgars Tavars: Valdībā cīnās par to, kuram zirneklim vairāk kāju
Kas notiek ar Krišjāņa Kariņa (JV) valdību?
Tās ir zirnekļu cīņas stikla burkā. Neko tālāk par šo burku neredz un mēģina noskaidrot, kurš ir galvenais zirneklis, kurš ir stiprāks, kuram vairāk kāju. Visas ideoloģijas ir noliktas malā, domas par valsts attīstību, par sabiedrības interesēm ir noliktas malā un notiek tikai brutāla varas pārdale un centieni noturēties amatos.
Žēl. Jo šis ir laiks, kad vajadzētu visiem likt galvas kopā kaut vai vismaz koalīcijas ietvaros un domāt par to, kā tikt galā ar kovida krīzes sekām ekonomikā, kā konkurēt Baltijas reģionā. Tur būtu vajadzīgi daudzi saprātīgi lēmumi, būtu jāskatās, kam palīdzēt, ko subsidēt, ko atbrīvot no nodokļa, taču par tādām lietām koalīcijai nav laika domāt, jo ar nagiem jāturas pie krēsliem.
Pašlaik Eiropā ir liels atbalsts jeb “zaļā gaisma zaļajām tehnoloģijām”, kas varētu būt lieliska iespēja ieguldīt “zaļajā” ražošanā, lai būtu darbs un attīstība, lai cilvēkiem ir nauda un lai viņi var nopirkt kvalitatīvus, ekoloģiskus produktus. Pašlaik cilvēki pērk to, kas ir, bet trūcīgi pensionāri brauc sabiedriskajā transportā cauri visai pilsētai, jo ir uzzinājuši, ka kaut kur vienā veikalā ir lētāks piens. Par to neko nevar pārmest, jo ir nabadzība. Pašlaik nabadzībā ir iedzīts vēl vairāk cilvēku, nekā ir bijis jelkad agrāk.
Ja pašreizējā koalīcija pati nespēj neko izdomāt, tad būtu jānoraksta labākie piemēri. Pašlaik ir postoša ārkārtas, force majeure situācija. Bet būs, kas izies no tās ārā ātrāk un būs vēl stiprāks nekā līdz šim. Un daudzas valstis būs vājākas un atkarīgākas. Pašlaik Latvija iet šo otro ceļu - uz vājumu un atkarību. Tāpēc, ka prioritāte ir noskaidrot, kuram zirneklim ir vairāk kāju.
Pašlaik mums nav iespēju kaut ko tur ietekmēt, tāpēc es gaidu, kad pienāks šā parlamenta sasaukuma pēdējā diena. 14. Saeimas vēlēšanās ir jāparāda šai koalīcijai tās vieta!
Nesen televīzijā bija paaicināts bijušais premjers Māris Kučinskis (ZZS)... Kā īsti ir - vai ZZS ietu koalīcijā, ja aicinātu?
Mēs negrasāmies iet par ielāpu. Ja runa būtu par iespēju padarīt reālu darbu, ja koalīcijas spēki būtu gatavi sēsties pie galda un risināt jautājumus, kā tikt pie labklājības pieauguma valstī, tad varētu runāt.
Lielākā problēma pašlaik ir izglītībā - tas robs, kas ir radies kovida laikā un turpina rasties skolēnu izglītībā, būs jūtams vēl ilgi - desmit un divdesmit gadus. Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) skolas atpaliek par veselu gadu. Pats trakākais, ka ne tikai skolas, bet arī augstskolas ļoti izjūt negatīvās sekas.
Pašlaik Eiropā notiek liels restarts - nevis tāds restarts kā Latvijā, kur restarts ir tāds, ka politiķi palielina sev algas, bet nopietns process - notiek ekonomikas pārkārtošana. Būs valstis, kas to prasmīgi izmantos. Mazām valstīm ir vairāk priekšrocību, jo mazās valstis ir daudz mobilākas. Lielajai Vācijai ir daudz grūtāk pagriezt lielo kuģi.
Latvija varētu lieliem soļiem virzīties uz Singapūras modeli. Bet tas ir tad, ja gribētu. Man ir bažas, ka pašreizējā koalīcija neko negrib. Kad tuvāk nāks Saeimas vēlēšanas, varbūt koalīcijas partijas sapratīs, ka tām nav cerību tikt pārvēlētām. Varbūt iedarbosies pašsaglabāšanās instinkti, un tās sāks kaut ko darīt. Es šādu iespēju neizslēdzu. Taču pašlaik par to nekas neliecina. Bet darāmo darbu ir ļoti daudz.
Kas būtu jādara, lai, ja tā var izteikties, uzlabotu nākamā parlamenta kadru kvalitāti?
Es domāju, ka ļoti labs darbs būtu, ja jau šīs Saeimas sasaukuma laikā varētu pāriet, ja ne pilnībā uz mažoritāro, tad uz jaukto vēlēšanu sistēmu, kur būtu arī vienmandāta apgabali. Tas veicinātu spējīgu cilvēku ienākšanu politikā.
* * * * * * * * * *
Publikāciju apmaksā politisko partiju apvienība “Zaļo un zemnieku savienība”
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
