Daugavpilī uz "Vienotību" likmes neliek

“Vienotība”, kura ir vadošais spēks sešu politisko partiju veidotajā partiju apvienībā “Jaunā Vienotība” gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās nevarēs rēķināties ar partnera atbalstu valsts otrajā lielākajā pilsētā – Daugavpilī. Reģionā ietekmīgā Latgales partija tur startēs vienā sarakstā ar “Latvijas attīstībai”. Partiju pārstāvji gan neuzskata, ka šāds pavērsiens nozīmētu arī sadarbības pārtraukšanu Saeimas vēlēšanu līmenī.
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Par Latgales partijas un “Latvijas attīstībai” kopējo startu vienojies pirmās līderis, Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Lāčplēsis un partiju “Latvijas attīstībai”, kuras kompetencē pašlaik atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārstāvošais pilsētas pašvaldības izpilddirektors Igors Aleksejevs.

Paziņojumā presei abi politiskie spēki pauž, ka, strādājot Daugavpils domē no 2017. līdz 2021. gadam, Latgales partija īstenojusi vismaz 80% savas priekšvēlēšanu programmas. Savukārt “Latvijas attīstībai” esot pašvaldību reformas simbols kaut vai tikai tāpēc, ka pēc tam, kad daudziem tas nebija izdevies, šīs partijas komanda to beidzot ieviesa. Tas liecinot, ka abu partiju “saraksts ir darītāju saraksts, kas īsteno saviem vēlētājiem dotus solījumus”.

Politisko spēku pārstāvji apgalvo, ka to sadarbība šī gada pašvaldību vēlēšanās ir reālākā iespējamā apvienība, kura spēs pilnvērtīgi pārstāvēt daugavpiliešu intereses.

2017. gada pašvaldību vēlēšanās Daugavpilī Latgales partija ieguva sešus no 15 mandātiem, bet “Vienotība” un “Latvijas attīstībai” - nevienu. Pirmā guva 0,13% vēlētāju atbalsta, bet otra 0,5%.

Ne ministra dēļ

“Vienotība” ar Latgales partiju Saeimas vēlēšanu līmenī sadarbojas kopš 12. Saeimas sasaukuma, bet pirms 13. Saeimas vēlēšanām sadarbība tika nostiprināta, nodibinot partiju apvienību “Jaunā Vienotība”.

Jautāts, kāpēc Latgales partija pašvaldību vēlēšanās nestartē vienā sarakstā ar sadarbības partneri, Jānis Lāčplēsis Neatkarīgajai skaidroja, ka saskaņā ar statūtiem katra Latgales partijas nodaļa par sadarbības partneriem lemj autonomi, tādēļ nav izslēgts, ka kādā citā pašvaldībā tā tomēr sadarbosies ar “Jauno Vienotību”.

“Šāds lēmums pieņemts sasniedzamo mērķu dēļ, un tas nekādi nav saistīts ar atsevišķiem ministriem,”

noraidot pieņēmumu, ka kopējs saraksts tiks veidots, lai Daugavpils varētu ietekmēt VARAM kompetencē esošās administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu, teica J. Lāčplēsis. Turklāt šis lēmums nekādi neietekmēšot Latgales partijas sadarbību ar “Jauno Vienotību” 14. Saeimas vēlēšanās.

Iekārojams partneris

Vērtējot Latgales partijas sadarbības partnera izvēli Daugavpilī, politologs Filips Rajevskis norāda, ka Latgales partija vienmēr bijusi ļoti pragmatiska un izvēlējusies tādus partnerus, kas attiecīgajā brīdī bijuši izdevīgāki. Viņaprāt, šis arī ir diezgan nopietns signāls, ka latgalieši var mainīt domas arī uz 14. Saeimas vēlēšanām.

“Latgales partija ir spēcīgs un iekārojams partneris visām partijām, izņemot “” “Saskaņu”, kurai pašai ir spēcīgas pozīcijas Latgalē. Latgales partija bez pārlieku lielas kautrības izmanto šo pozīciju, skatās, kas viņiem izdevīgāk, lai dabūtu maksimumu vēlēšanās,” saka eksperts, kurš uzskata, ka tas ir pašsaprotams polittehnoloģijas instruments tiem, kas vēlas kaut ko tiešām panākt.

“Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars uz partneru izvēli skatās mierīgi. Viņš norāda, ka Latgales partija nav “Jaunās Vienotības” dibinātāja, bet tikai sadarbības partneris uz līguma pamata. Tādēļ tā ir brīva savā partneru izvēlē.

Kā vēstīts, gaidāmajās vēlēšanās sešās valstspilsētās un 35 novados kopumā būs jāievēlē 683 deputāti. Divās valstspilsētās būs jāievēlē 13 deputāti, 22 pašvaldību domēs - 15 deputāti, 16 novadu domēs - 19 deputāti, bet vienā novadā - 23 deputāti.

Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds pašvaldībās reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā vēlēšanu izsludināšanas dienā - šā gada 21. janvārī.

Šā gada pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās, un pēc vēlēšanām Latvijā būs 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā. Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome 60 deputātu sastāvā tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā