Ekonomikas ministru Vitenbergu iespēja zaudēt amatu nebiedē

Ar dusmīgo paziņojumu par iespējamo demisiju pieprasīšanu Valsts prezidents klajā nāca pēc tikšanās ar premjerministru Krišjāni Kariņu. Uzklausījis premjera sniegto aprakstu par situāciju Ministru kabinetā, E. Levits norādīja, ka situācija valdībā ar lēmumu pieņemšanu un Covid-19 krīzes menedžmentu ir neapmierinoša. Viņa ieskatā, nav pieļaujams, ka ministri uzstājas kā savas nozares lobiji. E. Levits uzsvēra, ka Ministru kabinets ir atbildīgā institūcija, kurā ir jālemj par valsti kopumā, nevis par atsevišķām nozarēm.

“Katra nozare savus jautājumus virza uz priekšu, piemēram, šajā gadījumā attiecībā uz ierobežojumu atcelšanu, neraugoties uz to, kādas būs sekas valstij,” notiekošo komentēja valsts pirmā amatpersona.

Prezidents uzsvēra, ka, lemjot par ierobežojumu mīkstināšanu, jāņem vērā epidemioloģiskā situācija un ekspertu paustais, kuri skaidri brīdinājuši, ka ierobežojumu mazināšana radīs lielu veselības sistēmas krīzi.

“Ja tomēr tiek pieņemti šādi lēmumi, balstoties uz atsevišķu ministru priekšlikumiem, tad pēc tam, ja saslimstības līmenis būs augsts vai ievērojami palielinājies, šiem ministriem būtu jāuzņemas personiskā atbildība,” uzsvēra Valsts prezidents.

Bagāts nabagu nesaprot

Iespēja zaudēt amatu ekonomikas ministru J. Vitenbergu neapstādināšot turēt rūpi par mazajiem tirgotājiem, bet viņš uzsver, ka cenšas nevis panākt bezrūpīgas tirdzniecības atjaunošanu, bet radīt drošu kārtību, kurā iztiku sev var sarūpēt arī mazo veikalu īpašnieki.

“Esmu gatavs atbildēt par saviem lēmumiem un to esmu darījis arī līdz šim. Mēs kā Ekonomikas ministrija redzam, ka ir neskaidri apstākļi, kovids nepazudīs tuvāko mēnešu laikā. Tādēļ ir nepieciešams radīt modeļus, kā droši saņemt pakalpojumus, un komersanti varētu sākt strādāt. Tas ir mūsu pienākums rast iespēju, kā sadzīvot ar vīrusu, un mēs strādājam pie tā,” saka ekonomikas ministrs, kurš ir neapmierināts ar citu ministru viedokli, ka atvieglojumiem nav pienācis īstais brīdis. “Mans jautājums ir, kad būs īstais brīdis un kādi ir kritēriji, kad mazie veikali varētu atsākt darbu? Atbildes īsti netika sniegtas,” piebilst ministrs.

Savukārt ministra pārstāvētās partijas - KPV LV - Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens pat nepieļauj domu par J. Vitenberga demisiju. Viņaprāt, pašam K. Kariņam un veselības ministram Danielam Pavļutam jāuzņemas politiskā atbildība un jādemisionē.

“Levita kungs lai vispirms paprasa demisiju premjeram un veselības ministram Pavļutam. Kur ir Latvijas valstij vakcīnas, kāpēc mēs esam vismazāk vakcinētā Baltijas valsts. Veselības ministrija kritizē visus piedāvājumus par drošu tirdzniecību, bet ar savu piedāvājumu nenāk. Tad vaina, varbūt, ir veselības ministrā?”

retoriski jautā politiķis un piebilst, ka augstāko amatpersonu neizpratnes iemesli par cilvēku ikdienas problēmām, iespējams, slēpjas viņu labi nodrošinātajā dzīvē. “Cilvēki, kuriem kontos ir daudz naudas, varbūt nesaprot tos, kuriem jāmaksā rēķini,” norādot uz E. Levitu un K. Kariņu, prāto Ē. Pucens.

Piekrīt Vitenbergam

KPV LV un tās ministrs nav vienīgie valdības locekļi, kas sliecas atbalstīt tirdzniecības un citu pakalpojumu ierobežojumu mīkstināšanu. Tā “Attīstībai/Par!” pārstāvošais aizsardzības ministrs, veselības ministra partijas biedrs Artis Pabriks atzīst, ka ierobežojumu sistēma Latvijā nav pietiekami loģiska un to vajadzētu pārstrādāt. Turklāt pandēmija valsti moka jau gadu, un šajā laikā vajadzētu būt iegūtai pietiekami lielai pieredzei, lai varētu attiecināt drošības pasākumus gan uz lielveikaliem, gan mazajiem veikaliņiem.

Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, kas ir gan A. Pabrika, gan D. Pavļuta partijas biedrs, sliecas atbalstīt tādu sistēmu, kurā, ievērojot drošības pasākumus, varētu strādāt visi pakalpojumu sniedzēji. Viņš uzskata, ka pandēmijas laikā drošāk ir atļaut pakalpojumu sniegšanu kontrolēti, ievērojot prasības, nevis pieļaut, ka pakalpojumus sniedz nelegāli.

“Pandēmija jau tā ir krietni mainījusi mūsu ierasto dzīves ritmu, tādēļ šobrīd ir nepieciešams īstenot tādus ierobežojošos pasākumus, kas vienlaikus vairos sabiedrības uzticību Ministru kabineta darbam un mudinās iedzīvotājus rūpīgāk ievērot noteiktās normas, pieņemtos lēmumus un piesardzības pasākumus,” saka ministrs.

Viņaprāt, ir jādomā par to, kā cilvēkiem sniegt iespēju droši saņemt konkrētus pakalpojumus arī tad, ja vīrusa izplatība strauji nemazinās, turklāt esot jāņem vērā arī fakts, ka pieprasījums pēc atsevišķiem pakalpojumiem pieaug.

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā