Iespēja mainīt koalīcijas vadību ir. Trūkst vēlmes

Pēc premjerministra un finanšu ministra pārstāvētās “Jaunās Vienotības” straujas pozīcijas maiņas jautājumā par 500 eiro lielo vienreizējo pabalstu par bērnu, pamatoti radās jautājums par konservatīvo koalīcijas spēku - Nacionālās apvienības un Jaunās konservatīvās partijas - ietekmes pieaugumu valdībā vai pat iespējamo K. Kariņa valdības krišanu, ja šis valdības apstiprinātais konservatīvo sākotnēji iniciētais plāns netiks apstiprināts Saeimā.

Taču par spīti dažām pazīmēm, kas patiešām vedina domāt par drīzu K. Kariņa valdības galu, un nenoliedzamajam faktam, ka šī koalīcija savā starpā kašķējas kā neviena cita (vismaz publiskajā telpā), šī mokpilnā procesā izveidotā valdība joprojām ir dzīvotspējīga. Jeb premjerministra vārdiem sakot: Valdība ir tikpat stabila, kā tās izveidošanas dienā.”

To “Attīstībai/Par!” atbildībā esošās Veselības ministrijas politiskās vadības nomaiņas procesā apstiprināja arī visi koalīcijas partneri.

Savukārt otrdien Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans, jautāts, vai viņa pārstāvētais politiskais spēks būtu gatavs pārņemt valdības stūri ar nosacījumu, ka koalīcijas politiskais sastāvs nemainās, atbildēja, ka “tāds jautājums šobrīd nav aktuāls”.

Pagaidām drošībā

Politologs F. Rajevskis uzskata, ka konservatīvie nemaz nemēģina pārņemt varu koalīcijā, jo apzinās, ka organizācijai nav tāda premjera amata kandidāta, kuram šajā koalīcijā būtu iespējams iegūt atbalstu. Turklāt pašlaik, kad ar Covid apkarošanu valdībai, ne bez bezatbildīgāko sabiedrības pārstāvju līdzdalības, īsti nevedas, Ministru prezidenta amats nemaz nešķiet tik kārdinošs.

Otrajai koalīcijas konservatīvā spārna pārstāvei -

Nacionālajai apvienībai respektējams premjera amata kandidāts ir. Vairākkārt uz šo amatu pa pusei kandidējušais Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīlē. Taču viņa ievēlēšanu varētu apdraudēt Jaunās konservatīvās partijas greizsirdība.

“Un tas ir normāli, ka esi greizsirdīgs pret savu tuvāko konkurentu, nevis diametrāli pretējo. Viņi - JKP un Nacionālā apvienība - vienu vēlētāju,” saka F. Rajevskis un piebilst, ka arī Nacionālajai apvienībai vēlme uzņemties atbildību par valdību pandēmijas laikā varētu nebūt tik liela, lai tiešām gāztu K. Kariņa valdību.

Tam, ka pandēmijas apstākļos Ministru prezidenta amats nemaz nešķiet tik vilinošs piekrīt arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle.

Noteicošie faktori - vēlēšanas un budžets

Pilnībā izslēgt iespējamo valdības krišanu vai gāšanu eksperti tomēr nesteidz. Tā L. Metla-Rozentāle norāda, ka sabiedrībā augošais nogurums no ārkārtas situācijas diktētajiem noteikumiem un neskaidrības par nākotni ir “potenciāli virzošs, lai šādas pārmaiņas varētu notikt”. Eksperte, kas uzskata, ka K. Kariņš nemaz nebūtu pārlieku apbēdināts, atstājot augsto amatu, gan atgādina, ka valdības nule akceptētais pabalsta plāns - 500 eiro par bērnu - uz brīdi varētu “nopirkt” sabiedrības labvēlību.

Skudra valdības iespējamo krišanu saista ar jūnija sākumā plānotajām pašvaldību vēlēšanām, kad, konservatīvajiem un Nacionālajai savienībai slēdzot politiskās laulības, “Jaunā Vienotība” un K. Kariņš tiks gāzti no amata, lai konservatīvie pirms vēlēšanām paspētu savākt pietiekami daudz popularitātes punktu. Arī šis scenārijs iespējams vien tad, ja potenciālie valdības gāzēji būtu pārliecināti, ka epidemioloģiskā situācija krasi uzlabosies un līdz ar to ļaus atcelt daudzus kaitinošos un bankrotā dzenošos ierobežojumus.

“Jo tuvāk nāks pašvaldību vēlēšanas un neveiksmīgāk ritēs vakcinācija, jo lielākas izredzes šai valdībai krist,” uzskata profesors.

Valdības krišanu kā sekas tam, ka pavērtas tā dēvētās helikoptera naudas pabalstu slūžas, saskata F. Rajevskis. Viņš norāda, ka tagad tiks aktualizētas arī citas idejas par dažādiem pabalstiem. Tādu jau iezīmējis Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, kas ierunājies par pabalstiem pensionāriem. Šādu pabalstu piesaukusi arī KPV LV.

“Šos helikopterus nolaist zemē var tikai valdības krišana. Jautājums ir, kāds sāpju slieksnis ir Kariņam un finanšu ministram Reiram, uz kuru atbildību ir šī naudas kaisīšana. Budžeta deficīts aug, un tas atspoguļosies uz nākamā gada budžetu, fiskālie rāmji sāk sašaurināties,” norāda politologs.

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā