Tabakas ražotāji tur politiķus īsā pavadā

Valdība akceptējusi grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas paredz palielināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem. Cigaretēm akcīzes likmi cels par 5%, bet karsējamai tabakai – par 32%. Šis lēmums lielos vilcienos sakrīt ar viena tabakas ražotāja, proti, "Japan Tobacco International" vēlmēm, ko pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas uz Finanšu ministriju aiznesa Jaunā konservatīvā partija (JKP).

12.10.2020. NNeatkarīgā Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas

©F64

Tabakas tirgū valda spēcīga konkurence ‒ no vienas puses, smēķētāju skaits samazinās, no otras puses, rodas alternatīvi tabakas un beztabakas izstrādājumi, kas pamazām sāk izspiest tradicionālos tabakas izstrādājums. Latvijas tabakas tirgu šobrīd pārvalda "Japan Tobacco International" (JTI), "Philip Morris International" (PMI) un "British American Tobacco" (BAT). Katra no šīm kompānijām ir spēcīga savā segmentā, un katra no tām vēlas, lai tās pārvaldīto segmentu pēc iespējas mazāk skartu nodokļu kāpums. Tas ir likumsakarīgi ‒ jo lielāki nodokļi, jo mazāku peļņu gūst ražotājs. Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, lēto cigarešu segmenta līderis Latvijā ir JTI. Uzņēmuma ražotās cigaretes aizņem aptuveni 40% no šī segmenta tirgus. Smēķējamās tabakas segmentā JTI kontrolē pat aptuveni 90% tirgus. Karsējamo tabaku šis uzņēmums vispār neražo. Līdz ar to JTI interese ir maksimāli palielināt nodokļu slogu izstrādājumiem, ko tas neražo un kas ir potenciālie konkurenti. To atklāj Neatkarīgās rīcībā esošie JTI priekšlikumi tabakas produktu akcīzes nodokļa izmaiņām Latvijā. Proti, JTI ieteica karsējamai tabakai (JTI to neražo) akcīzes nodokli palielināt par 163% no nākamā gada, bet cigaretēm tikai par 5%. Smēķējamai tabakai, kurā šis uzņēmums Latvijā ir absolūts tirgus līderos, akcīzes nodokli JTI rekomendēja atstāt nemainīgu. Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, šos priekšlikumus uz Finanšu ministriju aiznesa JKP. Finanšu ministrija, sagatavojot likuma grozījumu projektu, daļēji ņēma vērā JTI vēlmi akcīzes nodokļa kāpumu diferencēt atkarībā no segmenta, proti, cigaretēm paredzēt nodokļa kāpumu 5% apmērā nākamos trīs gadus, bet karsējamai tabakai akcīzes nodokli nākamgad paaugstināt par 32%, 2022. gadā vēl par 26% un 2023. gadā - vēl par 12%. Vienlaikus smēķējamai tabakai nodokļa kāpums tika paredzēts vien 7% apmērā, lai gan šobrīd karsējamās un smēķējamās tabakas akcīzes nodokļa likmes ir vienādas (75 eiro par 1000 g).

Pētnieki brīdina neaizrauties ar likmju strauju celšanu

Pētījumā "Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi", ko pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pasūtījuma veica Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga) sadarbībā ar kolēģiem no Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS), kā arī pētniekiem no Tallinas Tehnoloģiju universitātes un Lietuvas Vadības un ekonomikas universitātes ISM, norādīts, ka veidojas pamats diferencēt nodokli tabakas izstrādājumiem atbilstoši to radītajam veselības kaitējumam, lai veicinātu vairāk kaitīgu produktu mazāku patēriņu.

“Pētījumā secinām, ka politikas veidotāju pieeja pakāpeniskai cigarešu akcīzes nodokļa palielināšanai par 5 līdz, maksimums, 10% gadā būtu optimāls risinājums un tai nevajadzētu radīt pārmērīgu nelegālā tirgus pieaugumu. Minētos principus nodokļu celšanā būtu lietderīgi ņemt vērā arī attiecībā uz tā sauktajiem jaunās paaudzes tabakas izstrādājumiem un nikotīnu saturošiem produktiem, kuri iemanto aizvien lielāko popularitāti,” prezentējot šo pētījumu, uzsvēra SSE Riga profesors Arnis Sauka.

Valdības pašreizējā iecere celt akcīzi karsējamajai tabakai par 32% tiek īstenota ar atsauci, ka līdzīgi tas jau notiek Lietuvā. Brīdī, kad tika prezentēts šis pētījums, valdība vēl nebija pieņēmusi lēmumu par tabakas akcīzes nodokļa izmaiņām, taču jau tad pētnieki brīdināja par iespējamām sekām.

“Pilnībā pievienojoties viedoklim, ka akcīzes nodokļu izmaiņām Baltijas valstīs būtu jānotiek koordinēti, tomēr vēršam uzmanību, ka Lietuva varētu nebūt labs piemērs. Proti, dati rāda, ka Lietuva ir piedzīvojusi strauju cigarešu kontrabandas uzliesmojumu, turklāt laikā, kad notika ekonomiskā augšupeja: 2019. gadā Lietuva ieņēma otro augstāko vietu starp ES valstīm ar 18% kontrabandas īpatsvaru kopējā cigarešu patēriņā. Vēsturiski un daudzus gadus tieši Latvija bija stabils Nr. 1 nelegālā cigarešu tirgus īpatsvara ziņā Eiropas Savienībā, savukārt šobrīd, pēc KPMG pētījuma, esam jau 4. vietā. Papildus tam, ka nelegālā tirgus īpatsvars Lietuvā ir pieaudzis, akcīzes nodokļa ieņēmumi nepildās, kā plānots, Lietuvā jau ir arī aizturētas vairākas karsējamās tabakas kontrabandas kravas.

Šī ir tendence, no kuras mums Latvijā būtu jāuzmanās, tāpēc papildus stingrai patērētāju uzvedības monitorēšanai ieteikums politikas veidotājiem attiecībā uz akcīzes nodokli jaunās paaudzes tabakas izstrādājumu un nikotīnu saturošo produktu nodokļu kategorijām būtu ‒ necelt to strauji un augstu,” sacīja A. Sauka.

Valdības lēmums

Taču valdība, lemjot par grozījumiem, neieklausījās pētnieku teiktajā, bet atbalstīja Finanšu ministrijas ieceri, kas, savukārt, daļēji bija balstīta uz JKP un JTI ieteikumiem. Proti, saskaņā ar valdības lēmumu turpmākos trīs gadus akcīzes nodokļa likmes cigaretēm pieaugs ik gadu par 5% (2021. gada 1. martā, 2022. gada 1. janvārī un 2023. gada 1. janvārī).

No 2021. gada līdz 2023. gadam pakāpeniski (ik gadu par 7%) pieaugs arī akcīzes nodokļa likmes cigāriem un cigarillām, smēķējamai tabakai, tabakas lapām.

Savukārt karsējamai tabakai nodokļa likme pieaugs līdz tādam apmēram, lai 2021. gadā tā veidotu 25% no akcīzes nodokļa minimālā līmeņa cigaretēm, 2022. gadā ‒ 30% un 2023. gadā ‒ 32%, saglabājot līdzīgu karsējamās tabakas un minimālā akcīzes nodokļa līmeņa cigaretēm proporciju kā Lietuvā.

No 2021. gada 1. janvāra tiks pakāpeniski paaugstināts akcīzes nodoklis tabakas aizstājējproduktiem ‒ 2021. gada 1. janvārī tas būs 80 eiro par 1000 gramiem produkta, no 2022. gada 1. janvāra ‒ 100 eiro par 1000 gramiem produkta un no 2023. gada 1. janvāra ‒ 120 eiro par 1000 gramiem produkta.