Feldmans: Konservatīvie mērķi sasniegs, neizraisot konfrontāciju
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) biroja vadītājs Aldis Bukšs, citējot J. Bordānu, norādīja, ka Finanšu ministrija (FM) ir pārstrādājusi savu sākotnējo piedāvājumu, ar kuru paredzēja celt virkni nodokļu.
Konservatīvo ieskatā šobrīd FM iet pareizajā virzienā, taču joprojām trūkst skaidra piedāvājuma ģimenes pabalstiem, nodokļu sloga mazināšanai mazo un vidējo algu sektorā un pasākumu birokrātijas mazināšanai Valsts ieņēmumu dienesta darbībā.
“Demogrāfijas jautājums Latvijai ir kritiski svarīgs, tāpēc konservatīvie nākamā gada budžeta kontekstā būtu gatavi atkāpties no prasības celt diferencēto neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, ja tā vietā piedāvā skaidru atbalstu ģimenēm,” citēts JKP līderis.
Jaunie konservatīvie nākamā gada valsts budžeta kontekstā ir gatavi atlikt prasību celt diferencēto neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, ja tā vietā tiks piedāvāts skaidrs atbalsts ģimenēm. Vai jūs varētu ieskicēt precīzāk, kādam tam atbalstam būtu jābūt?
Uzsveru, ka arvien vēlamies celt neapliekamo minimumu, bet vienlaikus skatāmies, vai, piekrītot to celt pakāpeniski, ir iespējams panākt citu mūsu programmas punktu izpildi.
Attiecībā uz ģimenes valsts pabalstiem mūsu programmā ir piedāvāts modelis, ka par pirmo bērnu valsts maksātu 50 eiro, otro 100, bet trešo 150 eiro - par trīs bērniem trīs simti. Konsultējoties ar jomas pārzinātājiem un ekonomistiem, kas mēģinājuši atrast labāko risinājumu, ir izkristalizējies viens uzlabots modelis. Tas paredz pabalstu 25 eiro par vienu bērnu, ja ir divi bērni ‒ par katru 50 eiro, bet, ja ir trīs bērni, tad par katru 75 eiro, un, ja četri un vairāk bērnu, tad par katru ‒ 100 eiro. Kā redzams, šis modelis ir ne tikai ļoti līdzīgs mūsu piedāvātajam, bet to atbalstām ne tikai mēs, bet arī Nacionālā apvienība.
Konkrētais modelis paredz, ka ģimenes valsts pabalsts pienāktos nevis par bērna kārtas skaitli, bet par reāli apgādībā esošajiem bērniem. Tāpat jomas pārzinātāji rosina pie šī paredzēt, ka daudzbērnu ģimenes pieaugušie bērni varētu pretendēt arī uz rezervētu budžeta vietu valsts augstskolā.
Tā kā pret šo modeli nevienam nav vērojami pamatoti iebildumi, tad to ir iespējams ieviest jau nākamgad. Modeļa fiskālā cena ir ap 80 miljoni eiro, ko var svārstīt, koriģējot parametrus.
Esošajā koalīcijā jauno konservatīvo plāns “3x500” tiek ieviests lēni. Kad partija to plāno realizēt? Vai arī sarežģītās koalīcijas apstākļos ir jāsamierinās, ka tas šajā sasaukumā var neizdoties?
Esam skaidri definējuši mūsu ekonomiskā plāna mērķi - atstāt pēc iespējas vairāk naudas uz rokas cilvēkiem, nepārdalot to caur budžetu. Kā zināms, no nākamā gada 1. janvāra minimālā alga būs 500 eiro. Šogad piedzīvojām rekordlielu neapliekamā minimuma pieaugumu no 230 līdz 300 eiro, arī pensijām neapliekamais minimums tika pacelts līdz 300 eiro. Tomēr mūsu ļoti konkrēti nosauktie skaitļi ir radījuši lielu pretestību no visām partijām gan pirms, gan pēc vēlēšanām, kas ir kavējis mūsu uzstādītā virsmērķa sasniegšanu. Tāpēc mums nākas rīkoties gudri.
Pret iepriekšējiem nodokļu reformas variantiem mums ir bijuši būtiski iebildumi. Jaunākajā piedāvājumā Finanšu ministrija iet pareizajā virzienā, turklāt ir izdevies atrast atjautīgu veidu, kā, neprovocējot pārējo koalīcijas partneru iebildumus, sasniegt mūsu izvirzīto mērķi. Tiek piedāvāts strauji celt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas diapazona augšējos griestus no 1200 eiro līdz 1800 eiro, veltot tam 42 miljonus eiro. Tas palielinātu neapliekamā minimuma pozitīvo ietekmi relatīvi mazākām un vidējām algām.
Domāju, ka šis ir elegants veids, kā lielā mērā sasniegt mērķi, bet ar alternatīvām metodēm, neizraisot konfrontāciju. Tomēr, lai palīdzētu pašu mazāko algu saņēmējiem, arvien nepieciešams celt arī neapliekamā minimuma apmēru, piemēram, par 100 eiro.
Novērtēt, vai vajadzīgais ekonomiskais efekts ir sasniegts un vai ir izpildīts plāna “3x500” uzstādījums, varēsim tikai pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas, kad būs precīzi zināmi visi parametri.
Valsts prezidents pirmajā Saeimas rudens sesijas sēdē savā runā ieminējās, ka Latvijai vajadzētu apsvērt nepieciešamību izveidot kādu institūciju, kas koordinētu vai pārvaldītu šo pārnozaru politiku. Kāds, jūsuprāt, būtu labākais risinājums, īpašs ministra amats, piemēram?
Esmu skeptisks pret jaunu institūciju un amatu veidošanu. Ir labāk jāstrādā tām amatpersonām, kas jau šobrīd ir atbildīgajos amatos. Turklāt viņām būtu jāieklausās prezidenta ieteikumos par prioritātēm. Viena lieta, ko prezidents pieminēja, ir, ka šī demogrāfijas politika nav pietiekami konsolidēta un finansēta. Ja runā par tautas ataudzi, mūsu un mans kā ekonomista fokuss ir uz finansēšanas aspektu, piemēram, runājot par tiem pašiem ģimenes valsts pabalstiem. Es redzu jau izstrādātu reformu, kuru daudzi atbalsta un kuru ir ļoti vienkārši ieviest jau nākamgad, ja tiktu gūts atbalsts no citām partijām.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
