Ķirsis pakāpjas uz premjera un EK viceprezidenta pleciem

“Vienotība”, izveidojot “Jauno Vienotību”, savus ilggadējos reģionālos sadarbības partnerus patiešām padarīja spēcīgākus organizācijas iekšienē, taču atšķirīgie nosaukumi radījuši ne vienu vien pārpratumu. Arī pašai “Vienotībai” abas organizācijas šķiet reizēm jūk, un sestdien notikušais kongress nebija izņēmums.

Kaut arī kongress bija “Vienotībai”, nevis sešu partiju veidotajai “Jaunajai Vienotībai”, pasākuma noformējumā dominēja partiju apvienības vārds. Arī ārzemju sadarbības partneriem dažādās “vienotības” jūk, ko apliecināja Skandināvijas partneru pa Eiropas Tautas partijas (tajā ietilpst “Vienotība”) līniju nosūtītais video apsveikums kongresā “Jaunajai Vienotībai”.

Šīs mazās dīvainības kongresa gaitu, protams, neietekmēja, un politiķi, gatavojoties gaidāmajām vēlēšanām, spodrināja gan “Vienotības”, gan “Jaunās Vienotības” mundierus, un galvenais lepnuma avots bija premjera Krišjāņa Kariņa veikums.

Neērtie partneri

“Vienotības” valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, atgādinot, ka savstarpējo ķīviņu laiks organizācijā beidzies un jaunajiem politiķiem ir lielākas iespējas pierādīt savu varēšanu, paziņoja, ka ne tikai “Jaunās Vienotības” Rīgas mēra amata kandidātam Vilnim Ķirsim ir plāns galvaspilsētas sakārtošanai, bet arī K. Kariņam, kuru visi runātāji draudzīgi sauca vārdā.

Partijas līderis arī nevairījās kritizēt kašķīgos koalīcijas partnerus. “Dažreiz koalīcijas sēdēs šķiet - nu gan ir cauri, kā ko tādu var piedāvāt,” koalīcijas partneru savstarpējās attiecības ieskicēja A. Ašeradens, kas ar šo piemēru arī uzslavēja premjeru, kas pat vistrakākajās situācijās spējot “izairēt”.

Labākie no labākajiem?

Neaizmirstot uzslavēt A. Ašeradenu, kas esot vēl spējīgāks kompromisu radējs, K. Kariņš klātesošajiem atgādināja, ka, par spīti sabiedrībā sporādiski vērojamajam pesimismam par valsts ekonomiku un attīstības potenciālu, mēs daudzās nozarēs esam pasaules līderi un turpinām attīstīties.

Piemēram, patlaban Latvija augsto tehnoloģiju eksportā ir līdere ‒ tas ir valsts pelnošākais eksports. Premjers atzīmēja, ka Latvijā to līdz galam vēl neapjēdz, bet Latvija pēdējo 10‒15 gadu laikā ir attīstījusies strauji. Valstij ir uzņēmumi, kas rada starptautiski pieprasītas sarežģītas un augstas tehnoloģijas.

Saglabājot šādu tempu, Kariņaprāt, Latvija pēc 10‒15 gadiem būs virs vidējā līmeņa attīstības jomā Eiropā un turpinās to pilnveidot. Savukārt dažiem klātesošajiem šķita, ka tas ir iespējams, tikai pateicoties “Vienotības” un “Jaunās Vienotības” pūliņiem.

Slavēdams, cik patiesi izcili piemērots Rīgas mēra amatam ir V. Ķirsis un viņa komanda, arī Ministru prezidents nespēja pretoties kārdinājumam kaut netieši pakritizēt koalīcijas partnerus.

“Mūsu partija diemžēl ir vienīgā, kas spētu sastādīt visu Ministru kabinetu. Iespējams, tas būtu spēcīgāks kabinets nekā pašlaik,” pauda K. Kariņš.

Smagsvaru balstīts

Dāsnas uzslavas par uzticamību un atbilstību iecerētajam amatam saņēmušais V. Ķirsis turpināja kolēģu iesākto, neaizmirstot arī konkurentus. Atšķirībā no tiem “Jaunā Vienotība” Rīgai nesolot miljonu koku vai “citu debesu mannu, kas kritīs no gaisa”. Tā vietā V. Ķirsim esot reāls plāns, kuru realizēt palīdzēšot gan premjers, gan klātesošais Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Te gan jāatgādina, ka premjers un viceprezidents, protams, Rīgas domes vēlēšanās nepiedalās, taču aktīvi piedalās priekšvēlēšanu kampaņās. Lai uzlabotu relatīvi mazpazīstamo kandidātu izredzes tapt ievēlētiem, līdzīgu taktiku piekopj arī citu partiju atpazīstamie ministri un līderi, bet vēl nesen par identiskas taktikas izmantošanu 13. Saeimas vēlēšanās nesaudzīgi tika strostēts bijušais “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs.

Kongresā, Covid-19 uzspiesto attālināto sapulču iedvesmota, “Vienotība” centās iedzīvināt arī “digitālās partijas” konceptu. Proti, balsošana elektroniski, kongresa dalībnieki tajā var piedalīties arī attālināti un balsot elektroniski, bet runas, ja tiek lasītas, tad no viedierīcēm. Aizķeršanos šajā procesā gan radīja fakts, ka pats partijas līderis šādam tehnoloģiskajam lēcienam nebija gatavs - viņam nebija nepieciešamās viedierīces, kuru nācās aizņemties no Cēsu mēra Jāņa Rozenberga.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā