Levits, asi kritizējot Saeimu, ATR likumu tomēr izsludina

“Diemžēl Administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanas posms ir bijis nepietiekoši pārdomāts [..] Likumprojekta izstrādātāju tikai formālais respekts pret mūsu demokrātiskajā valsts iekārtā ietvertajiem dialoga principiem [..] Likumprojekta izstrādātāju un virzītāju jauda politiski izdzīt reformu izsaukusi tādu pašu pretestību un emocionālu apņēmību tai pretoties par katru cenu [..] Es varu tikai pievienoties Satversmes tiesas autoritatīvajam konstatējumam nesenajā spriedumā par Ikšķiles iedzīvotāju aptauju, ka šajās diskusijās no visām iesaistītajām pusēm ir pietrūcis labas ticības, savstarpējās cieņas un patiesa respekta pret mūsu demokrātiskās valsts iekārtas principiem [..] Tādēļ šī Administratīvi teritoriālās reformas gaita nav un nevar tikt uzskatīta par laba reformu procesa paraugu,” šī ir tikai daļa no E. Levita uzskaitītajiem trūkumiem, kurus viņš konstatējis reformas gatavošanas laikā.

Pamats labākai nākotnei

Tomēr neraugoties uz identificētajiem trūkumiem E. Levits reformas likumu tomēr izsludinās, jo prezidents ir pārliecināts, ka tā ir nepieciešama gan valsts attīstībai, gan kā pamats nākamo reformu realizēšanai.

“Administratīvi teritoriālā reforma ir visu Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa interesēs. Tā ir jāveic, lai varētu tikt sekmēta visas Latvijas vienmērīga un ilgtspējīga attīstība un katram Latvijas iedzīvotājam viņa pašvaldība varētu nodrošināt pienācīgus un vienādi pieejamus pakalpojumus,” saka Valsts prezidents.

Viena no nākamajām reformām būs likumprojekta par vietējo kopienu - pagastu un pilsētu - tiesībām demokrātiski ievēlēt savus priekšstāvjus izstrādāšana. Saskaņā ar Valsts prezidenta priekšlikumu Saeima valdībai šādu likumu uzdevusi izstrādāt līdz šī gada 31. decembrim. E. Levits atzīst, ka ATR likuma neizsludināšanas argumentu masa pārspētu izsludināšanas atbalstošo, ja viņa priekšlikumus Saeima nebūtu ņēmusi vērā.

Vienlaikus E. Levits norāda, ka ikvienai pašvaldībai, kura uzskata, ka tās argumenti politiski nav pienācīgi saklausīti un ņemti vērā, tām ir iespēja vērsties Satversmes tiesā un tiesiskā ceļā panākt savu. Neatkarīgā jau vēstīja, ka vairākas pašvaldības, piemēram, Limbažu un Ikšķiles jau sākušas gatavoties tiesvedībai Satversmes tiesā.

Pārsteidz argumenti

Tā pat, netieši atzīdams, ka likumā reformas ieviešanas gaitā var atklāties kādas nepilnības vai pat brāķi, prezidents norāda, ka tas nav akmenī iecirsts un Saeima tajā var veikt nepieciešamos labojumus. “Ja pēc pašvaldību vēlēšanām izrādās, ka kādas pašvaldības modelis acīmredzami nestrādā iedzīvotāju kopējās interesēs un nesasniedz reformas mērķus, to iespējams saprātīgi koriģēt,” saka prezidents.

“Mani nepārsteidza tas, ka prezidents izsludināja likumu, man pārsteigums bija argumenti, ar kādiem viņš to izdarīja,”

saka Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Viktors Valainis, kas bija viens no sīvākajiem pretiniekiem “Attīstībai/Par!” pārziņā esošās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajai reformai.

Deputāts pauž izbrīnu, ka prezidents ar visu savu milzīgo izpratni par valsts pamatlikumu un dalību tā papildināšanā ar preambulu, likumu izsludinājis vienlaikus uzskaitot visas tās nepilnības, kas to padara par Satversmei neatbilstošā formā pieņemtu.

“Viņš viennozīmīgi pateicis, ka reformu vērtēs Satversmes tiesa. Viņš pēc būtības atzinis, ka procedūra nav ievērota un tas iespējams ietekmējis lēmuma pieņemšanu,” saka V. Valainis.

Saeimas deputāts arī atgādina savu pārliecību, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros novadi izveidoti neņemot vērā jau praktiski realizēto izglītības sistēmas reformu, kuras ietvaros samazināts mācību iestāžu skaits novados. Tādēļ V. Valainis pieļauj, ka valdošā koalīcija par saviem lēmumiem nav pienācīgi informējusi prezidentu un tas veicinājis, opozīcijasprāt, nekvalitatīvā likuma izsludināšanu.

Arī ilgus gadus Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā strādājošais Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) nav pārsteigts, ka prezidents pretrunīgo likumu tomēr izsludinājis. “Procesuālā ziņā tur nebija tik nopietnu pārkāpumu, lai neizsludinātu. Tas būs Satversmes tiesas jautājums. Prezidents nav Satversmes tiesas priekšsēdētājs,” saka S. Dolgopolovs.

Atzīstot, ka likums ir tālu no ideāla, S. Dolgopolovs arī pauž, ka likuma nodošana Saeimai otrreizējai caurskatīšanai pat nebija iespējama. “Ņemot vērā viņa rīcību, gaidīt no viņa drosmīgus un neordinārus soļus būtu pārāk naivi. Viņš ir pastāvošās kārtības kalps un ārpus tās kārtības viņš soli nespers,” saka politiķis.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā