JKP zaudē valdības veidošanas iniciatīvu

 
©Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency

Jāņa Bordāna dibinātā Jaunā konservatīvā partija, kas uzreiz pēc vēlēšanām uzņēmās jaunās valdības veidošanas iniciatīvu, šķiet, to zaudējusi. Tagad iniciatīvu pārņēmusi Artusa Kaimiņa vadītā KPV LV, kas atteicās piedalīties J. Bordāna vadīto sarunu otrajā raundā un kritizē potenciālos sabiedrotos par nevajadzīgu steigu.

Aizvadītajā piektdienā Jaunā konservatīvā partija (JKP) bija iecerējusi realizēt valdības veidošanas sarunu otro raundu ar tām partijām, kuras pirmā raunda laikā organizācija bija atzinusi par labu esam koalīcijas veidošanai. JKP uzaicinājumam atsaucās gan Attīstībai/Par!, gan Jaunā Vienotība, gan Nacionālā apvienība, taču KPV LV paziņoja, ka uz tikšanos neieradīsies, jo pati vēl nav tikusies ar visām 13. Saeimā ievēlētajām partijām.

Šāds notikumu pavērsiens JKP piektdienas vakarā neatturēja atklāt savu plānu par koalīcijas izskatu, ieskaitot KPV LV.

Saskaņā ar JKP redzējumu tai, protams, pienāktos premjerministra amats, kā arī Iekšlietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Attīstībai/Par! tiktu uzticētas Finanšu, Veselības un Labklājības ministrija, bet KPV LV Satiksmes un Ekonomikas ministrija. Savukārt Nacionālajai apvienībai būtu jāzaudē ilgus gadus turētais tieslietu ministra portfelis, jo JKP tai vēlas uzticēt Kultūras, Izglītības un zinātnes un Zemkopības ministriju. Savukārt tieslietu ministra portfelis tiktu atdots Jaunajai Vienotībai, kurai piedāvāts arī aizsardzības ministra amats. JKP plānos vakanta palikusi ārlietu ministra vieta, kuru partija cer aizpildīt, konsultējoties ar koalīcijas partneriem. Tātad kopumā JKP koalīcijai būtu 66 mandāti.

Piektdien J. Bordāns atkārtoti uzsvēra, ka, viņaprāt, būtu nepiedodami neizmantot iespēju veidot valdību bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), taču, ja kāda cita partija veidos šādu modeli, JKP koalīcijā neiesaistīties.

Pēc šī paziņojuma pašlaik valdību veidojošo partiju pārstāvji atturējās no komentāriem, norādot, ka jaunās valdības veidošanas process ir tik tikko sācies, vai paužot pārliecību, ka stabilitātes vārdā tajā jāiekļauj visas sešas labējās jeb sevi par latviskajām dēvējošās partijas. Tātad arī ZZS. Savukārt konstitucionālo tiesību eksperti, pauda izbrīnu, ka jaunās valdības modelis prezentēts tikai nedēļu pēc vēlēšanām, jo saskaņā ar tradīciju Valsts prezidents jauno premjerministru nominē tikai pēc tam, kad pilnvaras oficiāli zaudējusi iepriekšējā Saeima. Šogad tas ir 6. novembris. Pats Valsts prezidents Raimonds Vējonis atteicies komentēt JKP piedāvāto koalīcijas modeli, līdz nebūs ticies ar 13. Saeimā ievēlētajām partijām. Šis pienākums ieplānots šīs nedēļas ceturtdienā un piektdienā.

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka JKP līdz ar sava valdības modeļa atklāšanu zaudējusi tās veidošanas iniciatīvu, kura nu pārgājusi līdz šim otrajā plānā spēlējošajai, bet ar identisku JKP mandātu skaitu, proti, KPV LV, kas šonedēļ turpinās tikties ar 13. Saeimā ievēlētajām partijām. «Šajā gadījumā JKP reāli stipri pārsteidzās - nespēja izturēt pauzi. Tai brīdī, kad viņi paziņoja valdības sastāvu, šķita, ka neviens no partneriem nejūtas apmierināts. Viņiem to piedāvājumu vajadzēja apspriest, nevis nolikt potenciālos partnerus fakta priekšā. JKP nenostrādāja sarunu vešanas stratēģija. Tagad, kad JKP visas savas kārtis izlikusi uz galda, kāds cits var nākt ar jaunu un, iespējams, labāku modeli,» saka politologs.

Par to, ka iniciatīva no JKP rokām izslīdējusi, liecina arī ZZS demaršs pozīcijā par sarunvedēju grupas sastāvu. Atgādinām, ka līdz šim ZZS stingri aizstāvēja 13. Saeimā neievēlētā Latvijas Zemnieku savienības līdera Augusta Brigmaņa tiesības piedalīties valdības veidošanas sarunās. Šī pozīcija netika mainīta arī pēc tam, kad KPV LV paziņoja, ka ar ZZS netiksies, ja sarunās piedalīsies A. Brigmanis. Taču pēc JKP atklātajiem plāniem par potenciālo valdības sastāvu, ZZS paziņoja, ka tā pirms tikšanās ar KPV LV paplašinās savu valdības veidošanas sarunu grupu. To plānots paplašināt ar vēl citiem pārstāvjiem no ZZS valdes, kā arī no abu pamatpartiju - Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas - valdēm. Līdz šim tajā bija tikai A. Brigmanis, zaļo līderis Edgars Tavars un ZZS priekšsēdis Armands Krauze. Šāda paplašināšana A. Brigmanim vismaz teorētiski dod iespēju nepiedalīties sarunās ar KPV LV, nezaudējot seju, jo grupā arī bez viņa būs pārstāvēti visi ZZS veidojošie politiskie spēki.