Mūrniece: Pastmarkas apkopo visu pozitīvo, ko varam pateikt par savu valsti un savu zemi
Pastmarkas apkopo visu pozitīvo, ko varam pateikt par savu valsti un savu zemi, šodien Latvijas neatkarības faktiskās atjaunošanas 25.gadadienai veltītās pastmarkas un aploksnes svinīgā prezentācijā sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Pastmarkā uz Saeimas nama galveno durvju fona foto kolāžā redzama laikraksta "Diena" titullapa ar vēstījumu par Latvijas neatkarības proklamēšanu.
Uzrunājot klātesošos, Mūrniece uzsvēra, ka pastmarkās atspoguļojumu rod valstiski svarīgi notikumi, ievērojami cilvēki, ar kuriem lepojamies, mūsu daba un māksla. Tās apkopo visu pozitīvo, ko varam pateikt par savu valsti un savu zemi.
"Pastmarka nav tikai zīme, kas apliecina apmaksātu pasta pakalpojumu. Pastmarka ir arī viena no valsts tēla sastāvdaļām - tā aiznes valsts vārdu uz vistālāko pasaules malu un vienmēr sevī ietver kādu vēstījumu, kas bijis būtisks valstij, no kuras šī pastmarka nāk," sacīja Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja arī pauda, ka līdz ar faktiskās neatkarības atjaunošanu pēc 1991.gada augusta notikumiem jau rudenī klajā tika laistas pirmās pastmarkas ar Latvijas Republikas valsts ģerboni un drīz pēc tam arī nodibināts pats valsts uzņēmums "Latvijas Pasts".
Mūrniece no klātesošajiem īpaši pateicās tā laika Islandes ārlietu ministram Jonam Baldvinam Hanibalsonam, kurš aktīvi iestājās par Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Islande bija pirmā valsts, kas atzina atjaunoto Latvijas Republiku.
Pastmarkas dizaina autore ir Arta Ozola-Jaunarāja. Pastmarkas nominālvērtība ir 50 centi, un tā izdota 200 000 eksemplāru tirāžā.
1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", de facto atjaunojot Latvijas valsts neatkarību. Tādējādi mūsu valsts kā pilntiesīgs starptautisko tiesību subjekts atgriezās pasaules apritē.
Ar šo likumu tika atjaunota 1922.gada Satversme ar tajā ietvertajām Rietumu demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām. Līdz ar konstitucionālā likuma pieņemšanu savu juridisko spēku Latvijā zaudēja PSRS likumi un aizsākās de facto atjaunotās valstiskās neatkarības starptautiskā atzīšana.