"Manuprāt, ir netaisnīgi, ka bēgļu problēmas nasta gulstas uz nodokļu maksātāju pleciem, kaut gan lēmumus pieņem atsevišķas valsts amatpersonas," intervijā aģentūrai LETA norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Tatjana Ždanoka (LKS).
Varbūt tiem Latvijas ministriem, kas atbalstīja karadarbību Irākā un citās Tuvo Austrumu valstīs, vajadzētu savās greznajās mājās izvietot pa 10-20 bēgļiem, uzskata Ždanoka. Ļoti dīvaina ir cenšanās novelt atbildību par bēgļiem uz Krieviju, kura bombardē teroristu grupējuma "Islāma valsts" kaujiniekus. Jā, šī bombardēšana palielina bēgļu plūsmu, bet atcerēsimies, ka galvenā bēgļu masa devās patvēruma meklējumos uz Eiropu jau pērnvasar. Galvenais sarunu partneris par bēgļiem tagad ir Turcija, kas, pēc Ždanokas domām, šantažē Eiropas Savienību. "Uzskatu, ka ir nepareizi censties atpirkties no Turcijas, lai tā pieturētu bēgļus savā teritorijā. Tad šantāža turpināsies arī tālāk," norāda EP deputāte.
"Mana nostāja ir, ka visa pasaule nevar izceļot uz tā saucamajām zelta miljarda zemēm. Jāattīstās ir visiem septiņiem miljardiem planētas iedzīvotāju. Tāpēc tam "zelta miljardam" ir jāsamazina savi tēriņi un papildu līdzekļi jānovirza nabadzīgākajām valstīm. Tagad EP tiek lemts, piemēram, par papildu līdzekļu novirzīšanu bērnu skološanai bēgļu nometnēs," pastāstīja Ždanoka.
Ždanoka arī pauž viedokli, ka to 531 patvēruma meklētāju, ko esam apņēmušies uzņemt divu gadu laikā, mēs uz Latviju nemaz nedabūsim. Pie mums patvērumu meklē galvenokārt tie, kas jau pazīst šo Eiropas daļu, piemēram, ir studējuši te kādā augstskolā.
Jautāta par to, kas būtu jādara, lai apkarotu terorismu, Ždanoka uzsver, ka tie, kuri jau ir paņēmuši rokās ieročus un parādījuši, ka ir teroristi, ir jāiznīcina. Viņi ir apņēmušies nogalināt pēc iespējas vairāk cilvēku. Ideoloģija, uz kuru balstās teroristi, ir līdzīga nacistu ideoloģijai - daļa cilvēku ir pareizie, bet pārējie ir jānogalina vai jāpadara par saviem vergiem. Teroristus pāraudzināt nevar, uzskata EP deputāte. Ir jāstrādā ar jauniešiem. EP Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas, kurā darbojas Ždanoka, deputāti veselu dienu pavadīja Molenbekā - Briseles imigrantu rajonā, no kura nāca Parīzes slaktiņa dalībnieki. Nesen ir nākusi klajā ilggadējā Molenbekas administrācijas vadītāja grāmata, kurā viņš apgalvo, ka politika darbā ar imigrantiem bija pareiza. Sociālie darbinieki, ar kuriem tikās EP deputāti, stāstīja, ka, pēc viņu pētījumiem, puse potenciālo teroristu ir idejiskie ekstrēmisti, bet otrai pusei ir dažādas sociālas problēmas, kuras var samazināt, piemēram, likvidējot diskrimināciju, iekārtojoties darbā. ASV savulaik tika realizēta "pozitīvā diskriminācija" - ja uz vienu darbvietu pretendēja baltais un afroamerikānis, priekšroka tika dota afroamerikānim. Ne Francijā, ne Beļģijā tāda politika pret imigrantiem netika īstenota.
Tatjana Ždanoka skeptiski vērtē Māra Kučinska (ZZS) valdību un nelolo cerības, ka tā strādās ilgi un vedīs "mūs uz gaišo nākotni".
"Nē, cerības man nav nekādas. Es domāju, ka Latvija ir nonākusi strupceļā ar savām labējām valdībām. Valdībā nav jaunu asiņu, nav jaunu domu. Mūziku pasūta tie paši oligarhi, pret kuriem savulaik solīja cīnīties Valdis Zatlers, bet tauta turpina braukt projām. Kārļa Šadurska (V) nozīmēšana izglītības un zinātnes ministra amatā krieviskajā vidē rada ļoti lielas aizdomas, ka situācija ne tikai neuzlabosies, bet kļūs vēl sliktāka," intervijā aģentūrai LETA sacīja Ždanoka.
Ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kuras atbalsta arī Latvija, pēc Ždanokas domām, vajag atcelt. "Es dzirdu, ko Eiropas Parlamentā (EP) savā starpā runā tie, kas raksta tās pretkrieviskās rezolūcijas. Viņi paši atzīst, ka ar to, ka Krima paliks Krievijas sastāvā, ir jāsamierinās, jo šis jautājums ir neatgriezenisks," apgalvoja prokrieviskā politiķe.
Jautāta, vai Latvijā ir iespējami tādi notikumi, kādi bija Krimā un Austrumukrainā, Ždanoka izteicās, ka Latvijas krievvalodīgos un arī latviešus daudzi gribot izmantot kā marionetes, par ko liecinot arī BBC filmas demonstrēšana Latvijas Televīzijā, pret ko iebildusi LKS. "Domāju, ka te vajadzētu pastrādāt Drošības policijai. Kādam gribas izprovocēt nekārtības Latvijā. Iespējams, tajā ir ekonomiski ieinteresēti ieroču ražotāji un tirgotāji, kas vēlas palielināt savas produkcijas noietu. Varbūt ir arī kādi stratēģiski nolūki. Es nepiekrītu tiem, kas apgalvo, ka Baltija jau ir nolūkota kā teritorija militāram konfliktam starp Krieviju un NATO. Manuprāt, pilnīgi izslēgts, ka Krievijai būtu interesanti kaut kā militāri iejaukties Baltijā," uzskata Ždanoka.
Ždanoka uzskata, ka partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) nosaukuma nomaiņa pret Latvijas Krievu savienību ir bijusi veiksmīga. "Man liekas, ka partijai PCTVL pēdējā laikā bija pretruna starp nosaukumu un saturu. Nosaukums bija dots triju partiju apvienībai 1998.gadā, kad vēl bija cerības uz sabiedrības integrāciju. Toreiz valdībā bija pat sabiedrības integrācijas ministrs Nils Muižnieks. PCTVL visu laiku uzsvēra, ka mūsu mērķis ir cīņa pret nevienlīdzību. Ekonomiskie un sociālie jautājumi ir pakļauti šim virsuzdevumam. Tāpēc arī Eiropas līmenī mēs pieslējāmies reģionālistu un minoritāšu partijai. Un viņi mūs mudināja mainīt partijas nosaukumu, lai tajā būtu reģiona vai tautas nosaukums, kuru partija pārstāv," pastāstīja Ždanoka.