Dūklavs Briselē diskutēs par lauksaimniecības tirgus stabilizēšanu

Lai diskutētu par dalībvalstu iesniegtajiem priekšlikumiem tirgus krīzes risināšanai, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) šodien piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē.

Sanāksmē ministrs norādīs, ka Latvijā piena un cūkkopības nozares turpina saskarties ar nopietnām tirgus problēmām.

Latvijā piena iepirkuma cena, salīdzinot 2016.gada janvāri ar 2014.gada jūliju, ir samazinājusies par 26%, savukārt cūkgaļas iepirkuma cena attiecīgajā laika periodā ir samazinājusies par 20%.

"Situācija nozarēs joprojām ir sarežģīta, tādēļ ES līmenī jāīsteno pasākumi tirgus situācijas stabilizēšanai. Kā tūlītējas rīcības pasākumu no ES puses Latvija saskata tālāku ārkārtas finansiālo atbalstu ražotājiem piena un cūkgaļas nozarēs," norādīja Dūklavs.

Tāpat situācijas stabilizēšanai Latvija ierosina apsvērt vairākus īstermiņa pasākumus - valsts atbalsta "de minimis" atbalsta sliekšņa lauksaimniecībā paaugstināšana uz laiku, tirgus intervences mehānisma uzlabošana, tāda ES mēroga eksporta kredītu instrumenta izveidošana, lai atvieglotu iespēju ražotājiem izmantot eksporta kredītu garantijas, veicināšanas programmu nosacījumu pārskatīšana.

Jau ziņots, ka iepriekš, 15.februārī, gan Latvijas, gan citu dalībvalstu lauksaimniecības ministri informēja Eiropas Komisiju (EK) par grūto situāciju piena, cūkkopības un citās nozarēs, ko radījušas Krievijas ieviestās sankcijas un nestabilitāte pasaules tirgū. Savukārt EK solīja līdz ministru sanāksmei 14.martā izvērtēt dalībvalstu priekšlikumus un apzināt pasākumus tirgus situācijas stabilizēšanai.

Šodien Dūklavam arī plānota divpusējā tikšanās ar ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu. Sarunas laikā zemkopības ministrs sniegs skaidrojumu par Latvijas nostāju jautājumā par 2030.gada mērķi siltumnīcefekta gāzu ierobežošanai, īpaši saistībā ar lauksaimniecības sektoru.

Kā ziņots, lai novērstu lauksaimniecības uzņēmumu bankrotu vilni, Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas nosūtījušas vēstuli Hoganam ar lūgumu ieviest virkni pasākumu, kas palīdzētu mazināt smago tirgus krīzi Baltijas reģionā, aģentūru LETA informēja zemnieku pārstāvji.

Saskaņā ar lauksaimnieku aplēsēm Latvijā no 2014.gada augusta līdz šī gada augustam piena nozarē nekompensētie zaudējumi sasniegs 96 miljonus eiro, bet zaudējumi cūkgaļas nozarē - 24 miljonus eiro. Igaunijā zaudējumi piena nozarei ir 67 miljoni eiro, bet cūkgaļas sektoram - 15 miljoni eiro, savukārt Lietuvas piena nozares zaudējumi gadā sasniedz 150 miljonus eiro.

Atzīstot Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta līdzšinējās pūles palīdzības sniegšanā, piešķirot ārkārtas pabalstu nozarei, Baltijas lauksaimnieki tomēr norāda, ka tādējādi nav kompensēti krīzes radītie zaudējumi.

Tādēļ Baltijas valstu lauksaimnieki aicina ES nekavējoties ieviest mērķtiecīgus atbalsta pasākumus, lai novērstu saimniecību bankrotu vilni Baltijas valstīs.

Triju Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju parakstītajā vēstulē, kuras sagatavošanu koordinējis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) ES lietu birojs, norādīts, ka lauksaimniecības produkcijas cenu kritums nav apstājies un zemnieki turpina ciest zaudējumus Krievijas embargo un globālā tirgus svārstību dēļ.

"Mēs lūdzam sagatavot ES ilgtermiņa stratēģiju tirgus krīžu pārvarēšanai, kas palīdzētu mazināt zaudējumus lauksaimniecības sektorā un uzlabotu tirgus pārvaldību pārprodukcijas gadījumos vismaz divus turpmākos gadus. Mēs aicinām EK rast labākos risinājumus tirgus krīžu pārvarēšanai lauksaimniecībā, jo īpaši Baltijas valstīs," teikts vēstulē.

Vēstulē EK tiek aicināta ieviest stimulējošus pasākumus lauksaimnieku sadarbības veicināšanai, piemēram, kooperatīvu pārstrādes attīstībai un produktu noieta veicināšanai.

Lauksaimnieki norāda, ka nepieciešami pasākumi saimniecību un kooperatīvu naudas plūsmas nodrošināšanai, piemēram, līzinga nosacījumu uzlabošana, kredītu refinansēšana, birokrātijas mazināšana Lauku attīstības programmas pasākumiem un citi. Steidzami jāuzlabo tirgus intervences pasākumi, jārada ES instruments eksporta kreditēšanai un jāstiprina atbalsts jaunu eksporta tirgu apgūšanai.

EK tiek aicināta arī ieviest pasākumus, kas samazinātu lauksaimnieciskās ražošanas izmaksas, piemēram, ievedmuitas atcelšana mēslošanas līdzekļiem un instrumenti lauksaimniecības tehnikas un augu aizsardzības līdzekļa cenu samazināšanai.

Kā ziņots, piensaimniecības sarežģītajā situācijā 2015.gada nogalē saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, no kura ciltsdarbam piešķirti 23,36 miljoni eiro, atbalsts par slaucamajām govīm ir 12,38 miljoni, ES atbalsts - 7,6 miljoni, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījums no 8,5 miljonu ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei.