Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti šodien nevienojās, vai piekrist veselības ministra parlamentārieša Gunta Belēviča (ZZS) administratīvai sodīšanai saistībā ar interešu konfliktu, viņam lemjot par disciplinārlietu pret Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktori Ingunu Adoviču.
Kā sēdes sākumā deputātiem skaidroja ministra biroja vadītāja Inga Štāle, viņa KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenais speciālistu Jāni Bautri informēja, ka Belēvičs uz pārrunām KNAB nevar ierasties, jo atrodas komandējumā Šveicē. Viņa Bautri lūgusi, lai tikšanos pārceļ, tomēr KNAB darbinieks to nav ņēmis vērā un norādījis, ka protokolu sastādīs jebkurā gadījumā. Štāle arī bija paņēmusi līdzi zvanu izrakstu, lai pierādītu, ka zvans uz KNAB tiešām veikts.
Viņa pieļāva, ka tad, ja Bautris būtu piekritis uzklausīt Belēviču, šāds protokols netiktu nemaz sastādīts.
Štāle arī stāstīja, ka vēstuli no SIA "Saules aptieka" par to, ka Adoviča izplata informāciju par komersantu trešajām personām saņēma ne tikai Veselības ministrija (VM), bet arī Valsts kanceleja un Tiesībsarga birojs.
Kā komisijas deputātiem skaidroja Belēvičs, viņš dienesta pārbaudi pret Adoviču neesot sācis pēc ''Saules aptiekas'' vēstules VM, bet gan pēc Valsts kancelejas vadītājas Elitas Dreimanes vēstulē paustā lūguma pārbaudīt radušos situāciju, ka Adoviča izplata informāciju par komersantiem trešajām personām.
Savukārt balstoties uz dienesta pārbaudes komisijas ziņojumu, nevis uz "Saules aptiekas" vēstuli, VM disciplinārlietu komisija, kuru vadīja VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, lēma, ka Adoviča ir jāsoda. Ministrs arī piebilda, ka šajā komisijā viņš neatradās un tikai apstiprināja komisijas lēmumu.
Belēvičs arī uzsvēra, ka, ja viņa rīcībā būtu informācija, ka notiek "sistemātiski likuma pārkāpumi", tad viņam kā amatpersonai, iespējams, pēc krimināllikuma pārmestu bezdarbību.
Tāpat viņš norādīja, ka lēmumu nav pieņēmis "ne par labu, ne par sliktu savam dēlam", bet gan uz Dreimanes vēstules pamata.
Belēvičs klātesošajiem sacīja, ka ir uzņēmis kursu uz zāļu cenu samazināšanu un pacientu līdzmaksājumu izskaušanu, kas nepatīk tiem, kuriem tas mazina peļņu. Viņš norādīja, ka tiek organizētas melnās PR kampaņas un viņš ir nobažījies, ka arī šis gadījums varētu būt kampaņas sastāvdaļa. "Kāpēc gan citādi KNAB darbinieks melotu," vaicāja Belēvičs.
Deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) vēlējās noskaidrot Belēviča viedokli, vai konstatētās nepilnības ir KNAB nekvalitatīvs darbs, vai arī tas ir kāds komerciāls pasūtījums. Belēvičs sacīja, ka augstu vērtē KNAB kā iestādi, tomēr ja viņš lūdz nozīmēt citu laiku, kad ierasties uz pārrunām, un ieraksta protokolā, ka nav ieradies un informējis, viņam rodas jautājums "kāpēc tā dara".
Ministrs stāstīja, ka viņš ir uzņēmis "kursu" uz zāļu cenu samazināšanu un tagad viņam tiekot nemitīgi norādīts - "labāk nedari to, mēs varam tev pārmest, ka tavam dēlam ir viena aptieka". Viņš uzsvēra, ka "vienalga darīs to".
Kā stāstīja Belēvičs, ja viņš būtu aizbraucis komandējumā un iedevis citam ministram parakstīt rīkojumu, tad "viss būtu kārtībā".
Dzintars uzsvēra, ka pozitīvi ir tas, ka ministrs varēja deputātiem sniegt savu redzējumu, jo viņiem galvenais ir saprast, vai KNAB veicis nekvalitatīvu darbu, vai arī tas bijis kāds politisks pasūtījums.
Belēvičs saredz politisko ieinteresētību šajā lietā, tomēr pierādījumi viņam neesot. Viņš arī solīja ar šo jautājumu turpmāk nodarboties.
Savukārt Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) norādīja, ka bez dokumentāriem pierādījumiem negribētu teikt, ka KNAB apzināti rīkojies nekvalitatīvi, tomēr viņai ir aizdomas, ka KNAB tiek izmantots kā kanāls iebiedēšanai, lai nenotiktu reformas pēc būtības.
Viņa savu viedokli pamatoja ar to, ka KNAB bija informācija, ka ministrs nevar ierasties uz pārrunām, tomēr seko protokola sastādīšana.
Izskanēja arī viedokļi Belēviču neizdot sodīšanai KNAB, jo pēc pieejamās informācijas neizskatās, ka veselības ministrs būtu savu dēlu novietojis labvēlīgākā situācijā. Tāpat aizdomīgs deputātiem šķita fakts, ka KNAB Belēviču atteicās uzklausīt.
Deputāti vienojās, ka par Belēviča nodošanu administratīvai sodīšanai varēs lemt tikai tad, kad arī KNAB dos skaidrojumu par administratīvajā protokolā konstatētajām nepilnībām. Tāpat deputāti padziļināti iepazīsies un pārbaudīs Belēviča sacīto.
Jau ziņots, ka KNAB lūdzis Saeimai atļauju piekrist Belēviča administratīvai sodīšanai saistībā ar minēto interešu konfliktu.
KNAB pārbaudīja Belēviča rīcības atbilstību likumam par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Saskaņā ar likumu valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot savus pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Apkopojot pārbaudes rezultātus, KNAB secinājis, ka Belēvičs nav ievērojis šo aizliegumu.
KNAB skaidro - uzņēmuma "Saules aptieka" valdes locekļi ir Belēviča radinieki, arī SIA "Baltacon" 50% kapitāla daļu pieder Belēviča dēlam, kurš arī ieņem valdes priekšsēdētāja amatu šajā kapitālsabiedrībā. Belēvičs kā veselības ministrs ir izdevis rīkojumu par dienesta pārbaudes veikšanu saistībā ar ZVA darbību informācijas izsniegšanā komersantiem. Pārbaudes sākšanai par pamatu bija "Saules aptiekas" un "Baltacon" iesniegums par ZVA rīcību, kurā norādīts, ka ZVA ir izpaudusi komersantu sniegtās ziņas par konkrētu medikamentu realizācijas apjomu, savukārt minētajām komercsabiedrībām par prasīto informāciju pieprasījusi samaksu atbilstoši ZVA pakalpojumu cenrādim. Komercsabiedrības savā iesniegumā lūgušas ierosināt disciplinārlietu pret vairākām ZVA amatpersonām par komercnoslēpuma izpaušanu.
Belēvičs, pamatojoties uz dienesta pārbaudes rezultātiem, arī pieņēma lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu pret Adoviču, "tādējādi veicot ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības interešu konflikta situācijā", norāda KNAB.
Ņemot vērā, ka Belēvičs ir arī Saeimas deputāts, KNAB prasa parlamenta piekrišanu viņa sodīšanai par valsts amatpersonām noteikto komercdarbības ierobežojumu pārkāpšanu. Saskaņā ar administratīvo pārkāpumu kodeksu par šādu pārkāpumu var piemērot naudas sodu no 70 līdz 350 eiro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu vai bez tā.