Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) ir "neiedomājama", intervijā, kas pirmdien publicēta avīzē " The Financial Times", apliecinājis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible.
"Vēsturiski, politiski, demokrātiski un kulturāli - Lielbritānija ir pilnībā nepieciešama Eiropai," sacīja ministrs, kurš ir viens no tuvākajiem Vācijas kancleres Angelas Merkeles domubiedriem.
Tā kā Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona centieni nepieļaut ilggadējā Luksemburgas valdības vadītāja Žana Kloda Junkera nonākšanu Eiropas Komisijas (EK) prezidenta krēslā beigušies ar neveiksmi, arvien biežāk sāk skanēt minējumi par to, ka Lielbritānija varētu pamest ES.
Savukārt pats Kemerons svētdien piezvanījis Junkeram, lai apsveiktu viņu ar sekmīgo cīņu par nokļūšanu EK prezidenta amatā.
Kā pastāstīja premjera preses sekretārs, Kemerons apsveicis Junkeru ar sekmīgo kampaņu un nominācijas nodrošināšanu.
"Viņi sprieda par to, kā viņi varētu strādāt kopā, lai ES padarītu konkurētspējīgāku un elastīgāku," sacīja preses pārstāvis.
"Premjerministrs pauda gandarījumu par Junkera apņemšanos rast Lielbritānijai godīgu vienošanos, un Junkers sacīja, ka viņš ir nopietni apņēmies rast risinājumu Apvienotās Karalistes politiskajām bažām," norādīja amatpersona.
Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs piektdien paziņoja, ka Junkers izvirzīts EK prezidenta amatam.
"Lēmums ir pieņemts. Eiropadome nākamā EK prezidenta amatam izvirza Žanu Klodu Junkeru," sacīja van Rompejs.
Par Junkera kandidatūru nobalsojuši 26 valstu līderi, bet divas valstis - Lielbritānija un Ungārija - balsojušas pret, pavēstīja diplomāti.
Līdz ar to Junkers varētu kļūt par vēsturē pirmo EK prezidentu, kura nominācija nav saņēmusi vienbalsīgu ES dalībvalstu atbalstu.