Svētdien Itālijā sākas parlamenta vēlēšanas, kurās, domājams, uzvarēs Demokrātiskās partijas līdera Pjēra Luidži Bersani vadītā kreisi centriskā koalīcija. Vēlēšanas turpināsies arī pirmdien.
Tomēr pārliecinoši prognozēt rezultātus nav iespējams un arī Bersani izredzes uzvaras gadījumā izveidot stabilu koalīciju ir apšaubāmas. Tādēļ daudzi bažījas, ka tuvāko mēnešu laikā pēc vēlēšanu likuma reformas var nākties rīkot jaunas vēlēšanas.
Tomēr, neskatoties uz augstajām likmēm, priekšvēlēšanu kampaņa bijusi samērā piezemēta ar pāris mītiņiem un daudzām televīzijas intervijām, kuras gan nav devušas lielāku skaidrību par partiju solītajām ekstravagantajām programmām.
Zināmu pacēlumu radīja bijušā premjerministra Silvio Berluskoni solījums atmaksāt iedzīvotājiem premjerministra Mario Monti valdības iekasēto īpašuma nodokli.
Monti par Itālijas valdības vadītāju kļuva 2011.gada novembrī, kad Berluskoni bija spiests atkāpties.
Monti valdība ir ieviesusi vērienīgus taupības pasākumus un reformu programmu, un tai ir izdevies nomierināt satrauktos finanšu tirgus. Tomēr bezdarba līmenis ir sasniedzis rekordaugstu līmeni un Itālijas tautsaimniecībai joprojām nav izdevies izkļūt no recesijas, izraisot tautā dziļu neapmierinātību un aizvainojumu, kas var izpausties zemā vēlētāju aktivitātē un protestos.
Ārvalstu investori un finanšu tirgi cieši sekos līdzi vēlēšanu gaitai un brīdinājuši, ka neskaidrs iznākums var iegrūst Itālijas ekonomiku atpakaļ krīzē.
"Mēs uzskatām, ka pastāv risks, ka pēc 24.-25.februāra vēlēšanām var zust virzītājspēks nozīmīgām reformām Itālijas izaugsmes izredžu uzlabošanai," šonedēļ norādīja starptautiskā reitingu aģentūra "Standard&Poor's".
Londonā bāzētā analītiķu grupa "Capital Economics" savukārt brīdināja, ka pat ar valdošo vairākumu "milzīgās ekonomiskās problēmas liecina, ka tas var būt tikai laika jautājums, līdz atkal sāks augt bažas par valsts finansēm".
Bet parlaments, kurā nevienai partijai nav vairākuma, "var iegrūst Itāliju un eirozonu atpakaļ krīzē vēl ātrāk", norādīja "Capital Economics".
Vairums aptauju, kuru rezultāti publicēti pēdējā brīdī, pirms stājās spēkā aptauju aizliegums, liecina, ka Demokrātiskās partijas līdera Bersani koalīcija varētu iegūt pārliecinošu vairākumu parlamenta apakšpalātā, bet ne Senātā. Un tas savukārt varētu padarīt Monti par ietekmīgu partneri koalīcijā.
Pēdējo aptauju rezultāti liecina, ka Bersani koalīcija varētu iegūt 34% balsu, bet Berluskoni pārstāvētā centriski labējā partiju apvienība - 30%.
Trešajā vietā pēc aptaujām ierindojas populistiskā Pieczvaigžņu kustība, kuras līderis ir komiķis Bepe Grillo, kam, izmantojot pret valdošo eliti vērstu retoriku, izdevies piesaistīt lielu skaitu jauniešu un par kuru gatavojas balsot aptuveni 17% itāļu.
Pieczvaigžņu kustībai seko Monti vadītie centristi, kurus atbalsta 10% līdz 12% vēlētāju.
Tomēr pāvesta Benedikta XVI paziņojums par atkāpšanos no amata, kas pārsteidza pasauli 11.februārī pāris dienas pēc tam, kad Itālijā stājās spēkā aptauju aizliegums, varētu noskaņot vēlētājus par labu Monti un nobremzēt Berluskoni panākumus, jo pāvesta paziņojums par atkāpšanos ir laupījis ekspremjeram mediju uzmanību, uz ko viņš tik bieži paļāvies.
Svētdien vēlēšanu iecirkņi vērs durvis plkst.9 pēc Latvijas laika un balsošana beigsies plkst.21 pēc Latvijas laika. Pirmdien - otrajā vēlēšanu dienā - iecirkņi sāks darbu plkst.8 pēc Latvijas laika un beigs plkst.16 pēc Latvijas laika.
Pirmie rezultāti gaidāmi naktī no pirmdienas uz otrdienu.