Čehijā sākušās prezidenta vēlēšanas
Čehijā piektdien sākušās pirmās tiešās prezidenta vēlēšanas, kurās aptaujas vislielākās izredzes sola diviem bijušajiem premjerministriem - Milošam Zēmanam un Janam Fišeram.
Zēmans pārstāv kreisi centrisko Pilsonisko tiesību partiju (SPOZ), bet mēreni labēji noskaņotais Fišers startē kā neatkarīgais kandidāts.
Taču čehu mediji piektdien raksta, ka, pateicoties kampaņas pēdējām dienām, labas izredzes esot arī pašreizējam ārlietu ministram Karelam Švarcenbergeram, kurš pārstāv konservatīvo partiju "TOP 09" (partijas nosaukums veidots no čehu vārdu "tradīcija, atbildība un labklājība" abreviatūras un tās dibināšanas gadskaitļa).
Vēlēšanu iecirkņi durvis vēra plkst.14.00 (plkst.15.00 pēc Latvijas laika), bet slēgti tie tiks plkst.22.00. Balsošana turpināsies arī sestdien no plkst.8.00 līdz plkst.14.00.
Tomēr sagaidāms, ka neviens no deviņiem kandidātiem pirmajā vēlēšanu kārtā nespēs iegūt vismaz pusi balsu un tāpēc vajadzēs rīkot otro kārtu, kas paredzēta 25. un 26.janvārī.
Vēlēšanu uzvarētājs nomainīs amatā Vāclavu Klausu, kurš Čehijas prezidenta krēslā aizvadījis veselu desmitgadi un kļuvis pazīstams kā viens no nelokāmākajiem eiroskeptiķiem visā kontinentā.
Klausa pilnvaru termiņš beidzas 7.martā.
Visi trīs vadošie kandidāti centušies norobežoties no Briselei naidīgās Klausa retorikas, un Prāgas attiecības ar Eiropas Savienību (ES), kā arī cīņa ar korupciju bija viens no galvenajiem priekšvēlēšanu kampaņas jautājumiem.
"Čehijas Republikai jāsper soļi stabilāku ES struktūru, tostarp vienotas ekonomikas politikas (..), vienotas nodokļu politikas, virzienā," nesenā intervijā izteicies Zēmans, kas premjerministra amatu ieņēma laikā no 1998. līdz 2002.gadam, tieši vadot sarunas par iestāšanos ES.
Savukārt Fišers, kas valdību vadīja 2009. un 2010.gadā, uzsvēris, ka Čehijai jābūt "aktīvai debatēs par ES nākotni".
Uz valsts galvas amatu pretendē arī bijušais Senāta priekšsēdētājs Pršemisls Sobotka, kuru izvirzījusi vadošā centriski labējā partija "Pilsoniskie demokrāti", un senators Jirži Dīnstbīrs, kurš pārstāv sociāldemokrātus, kā arī ekscentriskais teātra mākslas profesors Vladimirs Francs, kura ķermeni, arī seju, klāj maoru stila tetovējumi.
Dažās aptaujās Francs, kuram nav nekādas līdzšinējās politiskās pieredzes un kurš pats sevi sauc par "pilsoņu kandidātu", ir pat izvirzījies trešajā vietā.
"Domāju, ka nedaudz tīras sirds politikā nenāktu par ļaunu," sarunā ar aģentūru AFP izteicās pats Francs, kurš par savām prioritātēm izvirzījis izglītību, iecietību un kultūru.
Kandidē arī trīs sievietes - aktrise Tana Fišerova, kas aktīvi nodarbojas ar labdarību, Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Zuzana Roitova un viņas bijusī eiroskeptiski noskaņotā kolēģe Jana Bobosikova.
Kopš bijušās Čehoslovākijas sadalīšanas 1993.gadā Čehijā notikušas četras prezidenta vēlēšanas, taču tajās nākamo valsts galvu izvēlējās abu parlamenta palātu deputāti.
2012.gadā prezidenta ievēlēšanas kārtība tika mainīta, pārejot uz vispārējām tiešām vēlēšanām, jo sabiedrībā valdīja viedoklis, ka Klausa pārvēlēšana 2008.gadā bijusi vairāk saistīta ar politisko tirgošanos, nevis ar valsts interesēm.
Lai gan Čehijas prezidenta pilnvaras ir ierobežotas un lielā mērā ceremoniālas, viņam ir veto tiesības likumdošanas procesā un liela loma centrālās bankas vadītāja izvēlē.
Tomēr politikas analītiķi norāda, ka tiešās vēlēšanas prezidentam piešķir lielāku autoritāti.