Bijušā Lielbritānijas premjerministra Tonija Blēra izredzes iegūt topošo Eiropas Savienības (ES) prezidenta amatu aizvien sarūk, jo samazinās viņa atbalsts ES līderu vidū, piektdien vēsta vairāki laikraksti.
Ceturtdien Briselē notiekošajā Eiropas līderu samitā pašreizējais Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns pauda atbalstu sava priekšgājēja kandidatūrai, paziņojot, ka Blērs būtu "izcils kandidāts" prestižajam amatam.
No Blēram tuvu stāvošiem cilvēkiem saņemta informācija, ka bijušais premjers ir gatavs kandidēt augstajam amatam, lai gan viņš pats ar šādu paziņojumu oficiāli nav nācis klajā.
Uz topošo ES Padomes prezidenta amatu, kura izveidošanu nosaka Lisabonas līgums, savu kandidatūru pieteicis Luksemburgas premjerministrs Žans-Klods Junkers un bijušās Īrijas valdības vadītājs Džons Brutons.
Savukārt Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) uz ES prezidenta amatu aicinājis kandidēt eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kuru atbalsta arī Lietuva un Igaunija.
Beļģijas galvaspilsētā notiekošās tikšanās laikā Braunam nav izdevies pārliecināt citus Eiropas līderus par atbalstu Blēram.
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angela Merkele, kas trešdien atkārtoti tika apstiprināta Vācijas valdības vadītājas amatā, tiekoties pirms ES samita, bijuši vienisprātis, ka uz jauno prezidenta amatu būtu jāizvirza kandidāts no centriski labējās valdību grupas, vēsta britu laikraksts "The Guardian".
"Tonija [Blēra] izredzes visprecīzāk varētu aprakstīt ar [vārdu] gaistošas," avīzei norādījis kāds informācijas avots.
"Nikolā Sarkozī un Angela Merkele nav pārāk sajūsmināti. Blēra aktīvākais atbalstītājs joprojām ir [Itālijas premjerministrs] Silvio Berluskoni," sacījis avots.
Beļģijas, Ungārijas, Luksemburgas un Spānijas vadītāji ceturtdien paziņoja, ka neatbalstīs Blēra kandidatūru, jo viņa pārstāvētā valsts nav pievienojusies nedz eirozonai, nedz Šengenas līgumam.
Jau iepriekš ziņots, ka par vienu no galvenajiem kandidātiem uz ES ārlietu un drošības politikas augstā pārstāvja amatu tiek minēts Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Milibends, kurš ceturtdien šādu iespēju gan noliedza.
Eiropas sociālistu partiju līderi ceturtdien, tiekoties pirms ES samita sākšanās, vienojās par trīs cilvēku darba grupas izveidošanu, lai izvirzītu kandidātu no centriski kreisās grupas. Sociālistu sarunas ar citām politiskajām grupām vadīs bijušais Dānijas premjerministrs un Eiropas Sociālistu partijas vadītājs Pouls Nīrups Rasmusens, Spānijas premjerministrs Hosē Luiss Rodrigess Sapatero un Austrijas kanclers Verners Faimans, vēsta laikraksts "European Voice".
Faimans izteicās, ka centriski labējā Eiropas Tautas partija nominēs savu kandidātu ES Padomes prezidenta amatam, bet sociālisti pretendēs uz ārlietu koordinatora amatu. Arī Sapatero Briselē sacīja, ka sociālistu grupa dotu priekšroku ārlietu koordinatora amatam.
Sociālistu interese par ārpolitikas augstā pārstāvja amatu atspoguļo vienprātības trūkumu centriski kreiso valdību vidū par Tonija Blēra kandidatūru.
Iebildumi pret Blēru lielā mērā saistīti ar Lielbritānijas vēsturisko pretošanos daudzām Eiropas kopējām vērtībām. Lielbritānija nav ieviesusi vienoto ES valūtu eiro un nav Šengenas zonas dalībvalsts.