Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 27. septembrī. Ukraina jau septiņus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:17. Valstīm, kas Ukrainai pēdējā laikā piedāvā starpniecības pakalpojumus attiecībās ar Krieviju, šī spēle ir jāizbeidz, jāatbalsta Ukraina cīņā, nevis jāizvairās no atbalsta, piesedzoties ar sarunvedēja masku, otrdien paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. "Es gribu izmantot izdevību un vērsties pie visām tām valstīm, kas pēdējā laikā dažādos pasaules stūros uzstāj uz sarunu nepieciešamību, piedāvājot savus starpniecības pakalpojumus starp Krieviju un Ukrainu," pavēstīja Kuleba. "Krievija negrib nekādu sarunu, izbeidziet spēlēt šo spēli, nodarbojieties ar to, kas šobrīd ir vajadzīgs visvairāk - atbalstiet Ukrainu šajā cīņā, un neizvairieties no šī atbalsta, piesedzoties ar sarunvedēja masku."
20:19. Ukrainas armija 11 dienu laikā Harkivas apgabalā atbrīvojusi vēl 33 apdzīvotās vietas, secināms no Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieka Kirila Timošenko otrdien teiktā. Ukrainas armijas uzbrukuma gaitā līdz šim brīdim kopumā atbrīvotas 454 apdzīvotās vietas, brīfingā sacīja Timošenko.
19:25. Cauruļvada "Nord Stream" avārija ir Krievijas plānots terorakts, Maskavai šādi pirms ziemas cenšoties sēt paniku Eiropas Savienībā (ES), uzskata Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.
18:28. Krievu okupanti otrdien sākuši ziņot par sākotnējiem rezultātiem pseidoreferendumos Krievijas sagrābtajā Ukrainas daļā, apgalvojot, ka pievienošanos Krievijai atbalstījuši teju visi balsošanas farsa dalībnieki.
17:31. Maskava nelūgs Kazahstānai, Gruzijai un citām ārvalstīm izdot Krievijas pilsoņus, kas tur patvērušies, bēgot no mobilizācijas, pavēstīja Krievijas Aizsardzības ministrija.
16.50. Ukraiņu aizstāvji no krievu okupantiem Harkivas apgabalā atbrīvojuši 454 apdzīvotas vietas, tagad tajās atsāk policijas, banku, veikalu, skolu darbu, informē portāls "Pravda.com.ua".
16.08. Eiropas Savienība (ES) noteiks sankcijas pseidoreferendumu organizētājiem Krievijas okupētajā Ukrainas daļā, otrdien pavēstīja ES augstā ārlietu pārstāvja Žuzepa Borela preses sekretārs Peters Stano. "Būs sekas attiecībā uz visiem tiem cilvēkiem, kas piedalās nelegālajos, neleģitīmajos referendumos," žurnālistiem sacīja Stano. "Indivīdus, kas ir nepārprotami saistīti ar neseniem šo referendumu soļiem iekļausim" sankciju paketē, savukārt sacīja ES ārlietu dienesta amatpersona Liks Deviņs.
15.39. Gruzijā dienā ierodas aptuveni 10 000 Krievijas pilsoņu, kas bēg no iesaukšanas Krievijas armijā, paziņojušas Gruzijas amatpersonas.
15.16. Bēgļi no Ukrainas ir palielinājuši Vācijas iedzīvotāju skaitu līdz vairāk nekā 84 miljoniem, kas ir visu laiku augstākais līmenis, paziņojis Federālais statistikas birojs. Vācijā ir viens no zemākajiem dzimstības rādītājiem pasaulē un novecojusi sabiedrība, bet Vācijas turība, pieprasījums pēc darbaspēka un nosacīti atvērtā imigrācijas politika padarījusi to pievilcīgu migrantu acīs. Vācija bija iecienīts galamērķis vēl pirms Eiropas Savienība (ES) atvēra savas durvis bēgļiem no Ukrainas.
14.10. Ukrainas Jūras spēku pretgaisa aizsardzība otrdien notriekusi trīs irāņu bezpilota lidaparātus, ko Krievijas armija izmantoja uzbrukumiem Mikolajivas apgabalā, vietnē "Telegram" paziņojuši Ukrainas Gaisa spēki.
"Apmēram plkst.8 no rīta Ukrainas Bruņoto spēku Jūras spēku pretgaisa aizsardzība iznīcināja trīs no trim bezpilota lidaparātiem "Shahed-136", kas uzbruka Mikolajivas apgabalam," paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
12.52. Krievijas armija teju katru dienu veic uzbrukumus Zaporižjes pilsētai. Naktī uz 27. septembri okupanti raidījuši pilsētas infrastruktūras virzienā 10 "S-300" raķetes. Sprādzienu rezultātā pilsētā izcēlušies ugusgrēki, atsaucoties uz Zaporižjes apgabala Militārās administrācijas vadītāja Oleksandra Staruha sacīto, ziņo portāls pravda.com.ua.
11.57. Kazahstāna sniegs drošību Krievijas pilsoņiem, kas bēg no iesaukšanas Krievijas armijā, otrdien paziņojis Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs.
11.03. Lai izvairītos no iesaukšanas Krievijas armijā, tūkstošiem krievu devušies uz Mongoliju, palielinot spiedienu uz šīs valsts valdību, kas centusies distancēties no Krievijas iebrukuma Ukrainā.
10.41. Vācijas austrumos vairākās pilsētās pirmdien notikuši kārtējie protesti pret federālās valdības politiku un inflāciju, ziņoja vācu mediji. Protestētāji arī pieprasīja atcelt Krievijai piemērotās sankcijas un pārtraukt piegādāt ieročus Ukrainai.
09.20. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 57 750 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 550 iebrucēji, 16 tanki, 24 bruņutransportieri, viena lidmašīna un septiņi bezpilota lidaparāti.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2306 tankus, 4881 bruņutransportieri, 1378 lielgabalus, 331 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 175 zenītartilērijas iekārtas, 261 lidmašīnu, 224 helikopterus, 977 bezpilota lidaparātus, 241 spārnoto raķeti, 3730 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 131 specializētās tehnikas vienību.
09.03. Krievijas turpmākajās rīcībās nevar izslēgt nevienu scenāriju, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" vērtēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Politiķis akcentēja, ka, jo vairāk dzirdam retoriku par, piemēram, kodolieroču izmantošanu, jo vairāk tas uzkurina emocijas. Rinkēvičs domā, ka šāda retorika primāri domāta ukraiņu un visu mūsu iebiedēšanai ar domu, lai neviens cits "nebāztos" Ukrainā, jo Krievija tūlīt sagrābs tās daļu, pasludinās par savu, neizslēdzot kodolieroču pielietošanu. "Lai gan es teiktu, ka tā patlaban ir daļa no informatīvā kara plašākas kampaņas, nevar pilnībā izslēgt nevienu scenāriju," uzskata politiķis.
08.36. Līdz sestdienai Krievijā izsludinātās mobilizācijas dēļ patvērumu Latvijā bija pieprasījušas divas personas, norāda iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP), uzsverot, ka mobilizācija Krievijā kā tāda nav pamats patvēruma piešķiršanai Latvijā.
07.10. Vācijas enerģētikas kompānijas "Energie Waldeck-Frankenberg GmbH" (EWF) saimnieciskais vadītājs Štefans Šallers ir zaudējis amatu par to, ka pēc Krievijas uzaicinājuma bija ieradies kā "novērotājs" uz vienu no pseidoreferendumiem, kurus Krievija rīko okupētajās Ukrainas teritorijās, pirmdien ziņoja Polijas radio.
04.51. Kara frontē sevišķi krasa situācija ir Doneckas apgabalā, un Ukrainas armija dara visu, lai apturētu ienaidnieku šajā virzienā, pirmdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Sevišķi krasa situācija ir Donbasā. Mēs darām visu, lai apturētu ienaidnieka aktivitāti. Tur pašlaik ir mūsu mērķis numur viens, jo arī okupantiem Donbass vēl arvien ir mērķis numur viens," sacīja Zelenskis.
02.58. Krievijas karaspēks pirmdienas vakarā izšāva raķeti uz Ukrainas pilsētu Krivijrihu, sagraujot vietējo lidostu, savā "Telegram" kanālā paziņoja Dnipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Valentīns Rezničenko.
"Ienaidnieka uzbrukums Krivijrihai. Krievi ar raķeti H-59 trāpīja lidostai. Tās infrastruktūra ir sagrauta. Lidostas un aprīkojuma turpmāka izmantošana ir neiespējama," rakstīja Rezničenko.
00.50. Viena no automašīnu rindām Krievijā pie Gruzijas robežas stiepjas 16 kilometru garumā, liecina ASV uzņēmuma "Maxar Technologies" satelītu attēli. Desmitiem tūkstoši Krievijas pilsoņu bēg no savas valsts pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21.septembrī izsludināja daļēju mobilizāciju. Uz Krievijas sauszemes robežām ar ārvalstīm ir izveidojušās garas automobiļu rindas.
00.10. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns izsludinājis referendumu par sankcijām, ko Eiropas Savienība (ES) piemērojusi Krievijai par iebrukumu Ukrainā.
Orbāns paziņoja, ka lēmums par sankcijas netika pieņemts demokrātiskā veidā, bet to pieņēmuši Briseles birokrāti un Eiropas elite.
