Ziemeļkorejas svētdien veiktais kodolizmēģinājums izpelnījies asu nosodījumu no Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras (IAEA), Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijas (CTBTO), Krievijas, Ķīnas, Japānas, Dienvidkorejas un citām valstīm.
Francijas prezidents Emanuelas Makrons aicināja starptautisko sabiedrību pēc notikušā ieņemt ļoti stingru nostāju.
IAEA ģenerāldirektors Jukija Amano pauda nožēlu par notikušo, norādot, ka Ziemeļkoreja šādi pilnībā ignorējusi starptautiskās sabiedrības prasības.
Japānas premjerministrs Sindzo Abe paziņoja, ka notikušais ir pilnīgi nepieņemams.
Ziemeļkorejas kodolprogramma "ievērojami kaitē reģionālajam un starptautiskajam mieram un drošībai," uzsvēra Abe.
CTBTO Sagatavošanas komisijas vadītājs Lasins Zerbo paziņoja, ka Ziemeļkorejas kodolizmēģinājums, ja tiks apstiprināts, liecina par Phenjanas kodolprogrammas strauju attīstību.
Viņš paziņoja, ka CTBTO analizē situāciju un vēlāk svētdien iepazīstinās dalībvalstis ar rezultātiem.
"Tas ir vēl viens starptautiski pieņemto normu (..) pārkāpums; normu, kuras kopš 1996.gada respektē visas valstis, izņemot vienu," sacīja Zerbo.
"Es ļoti ceru, ka tas kapos par pēdējo modinātāja zvanu starptautiskajai sabiedrībai, lai aizliegtu visus kodolizmēģinājumus," uzsvēra Zerbo.
CTBTO mērķis ir noliegt valstīm veikt kodolizmēģinājumus un šim mērķim izveidot starptautisku novērošanas sistēmu. Lai arī līgums par šīs organizācijas izveidi nav stājies spēkā, jo trūkst astoņu valstu ratifikācijas, Vīnē aktīvi darbojas Sagatavošanas komisija un Pagaidu tehniskais sekretariāts.
Zviedrija, kas pašreiz ir viena no ANO Drošības padomes loceklēm, paziņoja, ka Ziemeļkorejas nule kā veiktais izmēģinājums ir pagrieziens uz slikto pusi.
"Tas vēl vairāk apdraud starptautisko mieru, stabilitāti," tviterī paziņoja Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrema.
Zviedrija uzsvēra, ka ANO Drošības padomes loma tagad ir ļoti nozīmīga.
Bijušais Zviedrijas premjers un ārlietu ministrs Karls Bilts norādīja, ka šis kodolizmēģinājums novedis Ziemeļkorejas krīzi izteikti bīstamākā stadijā un spēcīgi provocē Ķīnu un ASV.
Ķīnas ārlietu ministrija jau paziņojusi, ka stingri nosoda Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumu. Arī Krievija to nosodījusi.
Dienvidkoreja tikmēr paziņojusi, ka vēlas atbildēt uz Ziemeļkorejas izmēģinājumu ar bargākajiem pasākumiem, kas iespējami.
Dienvidkorejas Nacionālās Drošības dienesta direktors paziņoja, ka prezidents Muns Džēins centīsies izmantot visus pieejamos diplomātiskos līdzekļus, tostarp panākt jaunas sankcijas no ANO Drošības padomes. Prezidents arī apspriedīsies ar Vašingtonu.
Arī Norvēģija aicinājusi starptautisko sabiedrību asi reaģēt uz Phenjanas izdarīto, vienlaikus uzsverot, ka jāmeklē diplomātisks risinājums.