Ģimene no Irākas, kas 2015.gada decembrī kļuva par pirmajiem patvēruma meklētājiem, kas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) programmai pārvietoti uz Lietuvu, ir zaudējusi uzturēšanās atļauju Lietuvā, jo sešu mēnešu laikā neatgriezās no Zviedrijas.
Lietuvas Migrācijas departamenta sniegtā informācija liecina, ka četru cilvēku ģimene no Lietuvas izbrauca pirms vairāk nekā sešiem mēnešiem un pašlaik uzturas Zviedrijā. Viņiem pagaidām vēl nav atņemts papildu juridiskās aizsardzības statuss, kas ļauj īslaicīgi dzīvot Lietuvā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja irākieši atgrieztos Lietuvā, viņi atkārtoti varētu lūgt uzturēšanās atļauju.
"Viņi saglabā statusu, jo viņu situācija izcelsmes valstī nav mainījusies, un mēs neredzam iemeslu pašlaik pārskatīt šo statusu," ziņu aģentūrai BNS sacīja departamenta direktore Evelīna Gudzinskaite.
"Tā kā viņi ir bijuši projām vairāk nekā sešus mēnešus, mēs viņiem esam anulējuši pagaidu uzturēšanās atļauju Lietuvā. Statuss ir saglabāts, bet dokumenti ir anulēti," viņa paskaidroja.
Ģimene bez tādas atļaujas nevar pārvietoties Šengenas zonā, un gadījumā, ja ģimenes locekļus aizturēs kādā no dalībvalstīm, viņus var uzskatīt par nelegālajiem imigrantiem.
Gudzinskaite norādīja, ka departamentam nav informācijas par irākiešu ģimenes nodarbošanos Zviedrijā. Ja ģimene Zviedrijā dzīvo nelegāli, Zviedrijas amatpersonas to var nosūtīt atpakaļ uz Lietuvu. Viņa pieļāva, ka irākieši varētu Zviedrijā būt atraduši darbu un tādējādi legalizējuši savu uzturēšanos valstī.
ES migrantu pārvietošanas programma paredz, ka divu gadu laikā līdz nākamā gada septembrim Lietuva kopumā uzņems 1105 bēgļus un patvēruma meklētājus. Migrācijas departamenta informācija liecina, ka līdz šim Lietuva ir uzņēmusi 262 bēgļus un patvēruma meklētājus, no kuriem ap 180 cilvēkiem jau ir devušies uz citām valstīm.
Irākieši pašlaik ir vienīgā pārvietotā ģimene, kas zaudējusi savu uzturēšanās atļauju Lietuvā. Citiem patvēruma meklētājiem, kas devušies prom no Lietuvas, vismaz pagaidām tādas sekas nedraud.