Starp nākamā gada ārpolitikas prioritātēm ārējā drošība, vienota ES un citas jomas

Kā norādīts ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos, Latvija gatavojas sniegt atbalstu Eiropas hibrīdā apdraudējuma analīzes centra izveidei.

Ministrs ziņojumā, kas tiks iesniegts Saeimai, lai par tā saturu diskutētu ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs, norādījis, ka Krievijas īstenotajā agresijā Ukrainā un teroristiskās organizācijas "Islāma valsts" pielietotajā taktikā vērojamas hibrīdās karadarbības metodes, apvienojot militārus un nemilitārus līdzekļus, tostarp kiberuzbrukumus un publiskās komunikācijas kanālus.

Rinkēvičs atgādinājis, ka arī aizvadītajā gadā Krievija turpināja mēģinājumus ietekmēt valstu un sabiedrību noskaņojumus un kavēt starptautiskās sabiedrības iespējas reaģēt uz tās rīcību. Šī iemesla dēļ Latvijas interesēs ir stiprināt spēju vērsties pret hibrīdo apdraudējumu gan nacionālā līmenī, gan arī sabiedroto valstīs un tuvējos kaimiņu reģionos.

Nākamajā gadā, kā apliecinājis ministrs, līdztekus nacionālo kiberaizsardzības spēju attīstīšanai Latvija sekmēs labāku koordināciju starp ES dalībvalstīm noturības stiprināšanai pret kiberuzbrukumiem, kā arī aktīvi iesaistīsies dialogā ar partneriem par kritiskās infrastruktūras drošības stiprināšanu..

Tikmēr, attiecībā uz stratēģisko komunikāciju, Rinkēvičs ziņojumā norādījis, ka Krievijas valdības agresīvā politika un aktivitātes Ukrainas teritorijā nav mazinājušās kopš 2014.gada. Nākamgad Latvija turpinās atbalstīt ES Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas darbu, kas izplata regulārus pārskatus par Krievijas valdības un tās kontrolēto mediju kanālu dezinformācijas aktivitātēm.

Ziņojumā arī vērsta uzmanība uz to, ka arī 2016.gadā līdzīgā intensitātē kā līdz šim turpinājās tradicionālie Krievijas pārmetumi par cilvēktiesību situāciju, vārda brīvības ierobežojumiem un neonacisma tendencēm Latvijā. Krievija arī aktīvi īstenoja ārzemēs dzīvojošo tautiešu atbalsta un "maigās varas" politiku un centās negatīvi ietekmēt sabiedrības integrācijas procesu Latvijā.

Ministrs mierina, ka Latvija būs gatava reaģēt uz mēģinājumiem šķelt sabiedrību vai apdraudēt valsts demokrātisko iekārtu un drošību. Tikšot turpināta pretdarbība Krievijas propagandas aktivitātēm starptautiskajās organizācijās un medijos, kā arī aktivitātes informatīvās telpas stiprināšanai Latvijā un ES kopumā.

Attiecībā uz bēgļu krīzes risināšanu ziņojumā uzsvērts, ka Latvija savu iespēju robežās turpinās atbalstīt ES-Turcijas vienošanās īstenošanu, nodrošinot ekspertus un tehnisko aprīkojumu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai "Frontex" un Eiropas Patvēruma atbalsta birojam.

Latvija atbalsta izvēlēto pieeju un turpmāka darba pastiprināšanu ar prioritārajām nelegālās migrācijas izcelsmes valstīm. "Sagaidām, ka šīs partnerības nesīs taustāmus rezultātus izvirzīto mērķu sasniegšanā," norādīts ziņojumā.

Ministrs arī izklāstījis, ka nākamajā gadā svarīgi būs turpināt darbu pie pasākumiem, kas vērsti uz ES iekšējās drošības un kontroles uz ES ārējām robežām stiprināšanu, lai varētu atgriezties pie normālas Šengenas zonas darbības. Tāpat nepieciešams turpināt sadarbību ar nelegālās migrācijas izcelsmes un tranzīta valstīm, lai risinātu migrācijas pamatcēloņus, sniegtu iespējas uzturēties pēc iespējas tuvāk savām izcelsmes valstīm un uzlabotu nelegālo migrantu atpakaļ nosūtīšanu.

Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformas jautājumā būtiski būs rast visām dalībvalstīm pieņemamu risinājumu. Latvijai svarīgi, lai jebkādi mehānismi patvēruma meklētāju pārdalei ES vai pārmitināšanai no trešajām valstīm balstās uz brīvprātības principa, atgādinājis ministrs.