Pēc "Brexit" ietekmīgākās valstis varētu veidot integrētas dalībvalstu militārās vienības

Minētais teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā ziņojumā par Latvijas interesēm iespējamās ES un Lielbritānijas sarunās par izstāšanos no ES.

Kā skaidrots pozīcijā, pēcreferenduma posmā esot jūtama būtiska Vācijas vadošās lomas palielināšanās, kuras stratēģiskais mērķis ir Eiropas Aizsardzības savienības izveidošana.

Latvijas ieskatā tas nepārprotami nozīmējot, ka, Lielbritānijai izstājoties no ES, pārējās ES lielākās un ietekmīgākās dalībvalstis centīsies īstenot integrācijas politiku ne tikai ekonomikā, bet arī Drošības un aizsardzības politikas (KDAP) jomā, sākotnēji piedāvājot aktualizēt jautājumus par plašāku pastāvīgo strukturēto sadarbību.

Tam varētu sekot vēlme izveidot ES militāro operāciju štābu, ieviest kontroles mehānismus aizsardzības spēju plānošanā un budžetu izlietošanā, kā arī veidot integrētas ES dalībvalstu militārās vienības, lai nākotnē izveidotu vienotus bruņotos spēkus.

Latvijas ieskatā pašreiz referenduma ietekme uz drošību un aizsardzību esot netieša, tomēr straujais valūtas kursa kritums un neskaidrība varētu veicināt ekonomisko lejupslīdi, kas savukārt varētu radīt aizsardzības budžeta samazināšanos.

Pozīcijā atzīts, ka pašlaik sarežģīti precīzi prognozēt finansiālās sekas Latvijai KDAP jomā, tomēr tiek norādīts, ka piedāvātais integrācijas virziens KDAP jomā Latvijai noteikti izmaksās vairāk, jo, palielinot ES institūciju ietekmi aizsardzības budžeta veidošanā un militāro spēju plānošanā, izveidojot kopīgu ES militāro operacionālo štābu, izmaksas kopumā pieaugs.

Tāpat tiek prognozēts, ka pieaugs vajadzība pēc papildu militārā personāla. Ja šobrīd dalībvalstis brīvi lemj par savu aizsardzības budžetu un plāno savas spējas, tad dziļākas integrācijas gadījumā, Briseles lēmumi būs dalībvalstīm saistoši un tie būs jāievieš, pausts pozīcijā.