ES dalībvalstis vienojas par Parīzes klimata konferences nolīguma ratifikāciju

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNK) aģentūrai LETA pastāstīja, ka ieilgušo diskusiju iemesls bijušas dalībvalstu bažas par to, kā nolīgums ietekmēs klimata pārmaiņu apturēšanas prasību ievērošanu nacionālajā līmenī.

Līdz šim līdz galam tā arī nav apstiprināts lēmums, kāds būs katras dalībvalsts ieguldījums kopējo ES mērķu sasniegšanā, - ir tikai piedāvājums, un diskusijas var ieilgt pat vairāk nekā gada garumā, skaidroja ministrs. Dalībvalstīm šajā jautājumā ir neskaidrības, jo katrai no tām ir sava specifika, vēsture un enerģētikas nozares attīstības līmenis. Dalībvalstīm bijuši jautājumi par zemes izmantošanu, mežu izmantošanu un enerģētikas veidiem.

Tomēr pēc vairākām pauzēm vides ministru sanāksmē vienošanās ir panākta, kas nozīmē, ka ES būs starp pirmās sanāksmes dalībniekiem, kas šogad novembrī notiks Marokā. Un tas arī nozīmē, ka ES dalībvalstis varēs piedalīties lēmumu pieņemšanā par klimata pārmaiņu mazināšanu, nevis tikai pildīt noteikto, uzsvēra ministrs.

Latvijas pienākumi Parīzes nolīguma ratifikācijas gadījumā būs īstenot saistības, ko paredz ES dalībvalstu kopīgā apņemšanās līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990.gadu. Tas nepieciešams, lai noturētu globālo sasilšanu zem diviem grādiem, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta vidējo temperatūru.

Starptautiskā līmenī Parīzes nolīguma ratifikācija ir daudzu valstu politiskās dienas kārtības centrā. Līdz 29.septembrim Parīzes nolīgumu bija ratificējusi 61 valsts, kas atbildīga par aptuveni 48% pasaules siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju, starp tām arī lielākās emitētājas pasaulē - ASV un Ķīna. Arī vairākas citas pasaules valstis, kas rada būtisku SEG emisiju apjomu, plāno Parīzes nolīguma ratifikāciju nacionālā līmenī noslēgt šogad, tādējādi ir liela iespēja, ka Parīzes nolīgums stāsies spēkā jau šogad.