Eksperts: Vēlēšanu rezultāti liecina par autoritāras varas nostiprināšanos Krievijā

Krievijas Valsts domes vēlēšanu rezultāti vedina domāt par autoritāras varas nostiprināšanos Krievijā, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.

Kudors sacīja, ka daļēja vēlēšanu sistēmas maiņa ļāva partijai "Vienotā Krievija" būtiski uzlabot savus rezultātus, kas dos Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmam simbolisku leģitimitāti. Tomēr, kā norādīja Kudors, šīs vēlēšanas nav uzskatāmas ne par taisnīgām, ne brīvām, jo, lai gan pati vēlēšanu procedūra tiek īstenota, dažādiem politiskajiem spēkiem nav vienādu iespēju paust savu viedokli ar Krievijas televīzijas kanālu palīdzību.

Taujāts par iespējamo Krievijas ārpolitikas maiņu, viņš atzina, ka radikālas izmaiņas, tostarp arī saistībā ar Latviju, neesot prognozējamas. "Putins turpinās īstenot savu virzienu, tostarp NVS telpas integrāciju un multipolāras pasaules kārtības nostiprināšanu, ko Krievija izprot kā ekskluzīvas tiesības ne tikai ietekmēt, bet arī noteikt kaimiņvalstīs notiekošo," sacīja Kudors.

Taujāts par Baltijas valstīs dzīvojošo pilsoņu atbalstu "Vienotajai Krievijai," eksperts norādīja, ka līdzīgs atbalsts bija arī 2011.gadā. Tas esot skaidrojams ar vairākiem faktoriem, tostarp Krievijas propagandas efektivitāti, "kuru nodrošina tas, ka Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi dzīvo tajā pašā informatīvajā telpā, izņemot to, ka viņi neredz ikdienas problēmas, kuras televīzijā nerāda".

Kudors atzīmēja, ka dienu pēc vēlēšanām parādījās ziņas, ka Krievijā tiks izveidota Drošības ministrija. "Virziens ir nevis uz liberalizāciju, bet vēl lielāku varas kontroli. Gatavojoties vēlēšanām, Putins turpinās pakāpenisku, bet ne visu atslēgas personu nomaiņu. Tagad sāksies interesantais posms, jo, ja par šīm vēlēšanām sevišķas intrigas nebija, par prezidenta vēlēšanām intriga saglabājas un tikai pieaugs," prognozēja eksperts.

Kudors norādīja uz vairākiem zīmīgiem pēdējā laika notikumiem, pieminot arī Nacionālās gvardes izveidi, kas bijis solis, kas ļauj samazināt iespēju nemieriem pārvērsties par lieliem nemieriem, pieprasot izmaiņas politikā. "Taču reformas var aizkavēties, un arī tā sauktajā rezerves fondā pēc gada, iespējams, nekas vairs pāri nebūs palicis," sprieda eksperts.

Jau ziņots, ka Krievijā svētdien notikušajās parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi valdošā partija "Vienotā Krievija", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Saskaņā ar šiem rezultātiem, kas iegūti, saskaitot vairāk nekā 80% nodoto biļetenu, "Vienotā Krievija" pēc partiju sarakstiem saņēmusi 54,28% balsu.

Otrajā vietā ir Komunistiskā partija ar 13,61% balsu, apdzenot ultranacionālistisko Liberāldemokrātisko partiju, kurai ir 13,37% balsu. Kreisi centriskā partija "Taisnīgā Krievija" ir ceturtajā vietā ar 6,17% balsu. Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru iekļūšanai Valsts domē pēc partiju sarakstiem.

Atbilstoši balsojuma rezultātiem vienmandāta apgabalos parlamentā iekļuvušas vēl divas partijas - "Dzimtene" un "Pilsoniskā platforma". Katra no tām ir uzvarējusi vienā vienmandāta apgabalā.

Kopumā parlamentā ir iekļuvušas sešas partijas.