Kudors: Putins negrib reālu karu ar NATO

Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors uzskata, ka diezin vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins gribētu īstu un reālu karu ar NATO, bet politiķis ieinteresēts uzturēt spriedzi iekšpolitikas mērķu sasniegšanai. Tā nebūtu tāda pati situācija kā Aukstais karš, bet gan nosacīti līdzīgas, modificētas attiecības.

Eksperts par to šodien runāja Saeimas Ārlietu komisijā, kurā tika apspriesta Krievijas nacionālās drošības stratēģija. Kaimiņvalsts oficiālajā dokumentā Rietumi tiek apsūdzēti spriedzes radīšanā Eirāzijas telpā, un šāds apgalvojums vērtējams kā mērķēta kritika ASV. Krievija gan vienlaikus arī atstājusi "vaļā durvis" sarunām, tā neplāno absolūti izolēties, šī valsts nespētu to izdarīt arī ekonomikas dēļ, pauda Kudors.

Atšķirībā no padomju laikiem šoreiz tikai daļa stratēģijas teksta ir fikcija un iespējams redzēt galvenās iezīmes un tendences, ko Krievija plāno. Salīdzinājumā ar lielajām izmaiņām, kādas bija 2009.gada dokumentā, šoreiz ļoti lielas izmaiņas Krievija nav radījusi. Taču kā novitāte ir redzama NATO pasludināšana par draudu, piesaucot alianses infrastruktūras pietuvināšanos tās robežām un norādīšana, ka alianse īstenotu militarizāciju Krievijas tuvumā. Daļēji tas ir "tēmēts" uz Baltijas valstīm, bet Latvija apšauba, piemēram, jēdziena "militarizācija" lietojuma pamatotību, jo tāds process nav vērojams, norādīja Kudors.

Pētnieks savā runā skāra arī citus dokumenta aspektus, tostarp Krievijas vēlmi tikt novērtētai starptautiskajā arēnā.

Kā ziņots, Krievijas jaunajā dokumentā par nacionālās drošības stratēģiju draudu vidū minētas arī ASV un NATO.

Dokuments "Par Krievijas Federācijas nacionālās drošības stratēģiju", kuru Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja 31.decembrī, aizstāj 2009.gadā izdoto versiju, kurā nedz ASV, nedz NATO netika minēta.

Dokumentā teikts, ka Krievijai izdevies palielināt savu lomu globālu problēmu un starptautisku konfliktu risināšanā, kas savukārt izraisījis reakciju Rietumos.