Katalonijas parlaments atbalsta atdalīšanās procesa sākšanu

Katalonijas reģionālais parlaments, ignorējot Madrides iebildumus, pirmdien nobalsojis par oficiālu atdalīšanās procesa sākšanu no Spānijas.

Par rezolūciju, kas paredz līdz 2017.gadam izveidot neatkarīgu Katalonijas valsti, nobalsoja visi 72 deputāti, kas pārstāv partijas, kuras iestājas par neatkarību.

Visi pārējie 63 deputāti, no kuriem daudzi sēdes zālē bija ieradušies ar Spānijas karogiem, balsoja pret rezolūcijas apstiprināšanu.

Pēc balsojuma deputāti, kuri atbalsta neatkarību, rezolūcijas pieņemšanu sveica ar ovācijām, kurās pazuda tās pretinieku protesti.

Kā ziņots, Artūra Masa vadītā koalīcija "Kopā par Jā!" ("Junts pel Si" - JS) un nelielā kreiso ekstrēmistu partija "Tautas vienotības kandidāti" (CUP), kas arī iestājas par atdalīšanos no Spānijas, septembrī notikušajās reģionālā parlamenta vēlēšanās kopā ieguva 72 no 135 deputātu vietām, tādējādi nodrošinot absolūto vairākumu.

Lai gan pirmdien apstiprinātā rezolūcija nav iecerēta kā tiesiski saistošs dokuments, tā aicina likumdevējus 30 dienu laikā sākt izstrādāt nepieciešamos likumdošanas aktus patstāvīgas sociālās drošības sistēmas un valsts kases izveidošanai, paredzot, ka secesijas process 18 mēnešu laikā noslēgsies ar neatkarīgas Katalonijas valsts pasludināšanu.

Spānijas konservatīvais premjerministrs Marjano Rahojs jau paziņojis, ka nekavējoties vērsīsies Konstitucionālajā tiesā, pieprasot atcelt Katalonijas parlamenta pieņemto rezolūciju.

Pēc valdības ārkārtas sēdes Rahojs piebilda, ka prasība Konstitucionālajā tiesā tiks iesniegta trešdien.

Ja tiesa valdības prasību pieņems izskatīšanai, kas arī sagaidāms, Katalonijas parlamenta rezolūcijas darbība tiks automātiski apturēta.

Tomēr kataloņu separātisti, paredzot šādu attīstības scenāriju, deklarācijā iekļāvuši arī klauzulu, kas nosaka, ka secesijas process nav pakļauts Spānijas institūciju, tostarp Konstitucionālās tiesas, kontrolei.

"Ar šo rezolūciju mēs apņēmīgi uzsākam valsts veidošanu," uzvēra parlamenta deputāts Rauls Rumeva, kurš pārstāv JS. "Daudzi ļaudis šo dienu gaidījuši ar milzīgām emocijām."

Pret neatkarību iestājas gan Spānijas valdošā konservatīvā Tautas partija (PP), gan opozīcijā esošie sociālisti. To neatbalsta arī savulaik Katalonijā dzimusī, taču šobrīd par nacionāla mēroga partiju pārtapusī centriskā "Ciudadanos" ("Pilsoņi").

"Esmu dzimis Katalonijā un vēlos turpmāk te dzīvot," debašu laikā uzsvēra PP pārstāvis Ksavjers Garsia Albiols. "Kamēr jūs šķiežat savu laiku un pūliņus, lai atrautu Kataloniju no pārējās Spānijas, 600 000 kataloņu katru dienu iet ielās, lai meklētu darbu."

"Kamēr jūs veltāt laiku valsts struktūru radīšanai, 1,5 miljoni kataloņu dzīvo apšaubāmos apstākļos," piebilda PP Katalonijas nodaļas līderis.

Tikmēr Madride piedraudējusi, ka varētu iedarbināt arī konstitūcijas 155.pantu, kas ļauj centrālajai valdībai apturēt reģionālo valdību darbību, ja tās rīkojas pretrunā ar Spānijas likumiem. Centrālā valdība arī brīdinājusi, ka varētu ierobežot Barselonas finansēšanu.

Savukārt kataloņu separātisti apgalvo, ka Madride no kataloņu maksātajiem nodokļiem iegūst vairāk, nekā Katalonija saņem atpakaļ.

Mass sākotnēji vēlējās sarīkot neatkarības referendumu, taču Madride pret to kategoriski iebilda, norādot, ka saskaņā ar konstitūciju par jautājumiem, kas saitīti ar suverenitāti, jālemj visiem Spānijas pilsoņiem.

Tāpēc kataloņu separātisti izšķīrās par simboliskas tautas nobalsošanas sarīkošanu, kas notika pagājušā gada novembrī. Tajā piedalījās aptuveni 37% balsstiesīgo, no kuriem vairāk nekā 80% nobalsoja par atdalīšanos no Spānijas.

Septembrī notikušajās Katalonijas reģionālajās vēlēšanās partijas, kuras iestājas par neatkarību, izcīnīja parlamentā absolūto vairākumu un paziņoja, ka to izmantos, lai uzsāktu neatkarīgas valsts veidošanu.

Tomēr neatkarības atbalstītāji vēlēšanās nespēja iegūt arī absolūto balsu vairākumu, un tas ļauj neatkarības pretiniekiem apšaubīt viņu rīcības leģitimitāti.

Arī laikraksta "El Pais" oktobra beigās publicētie aptaujas rezultāti liecina, ka pret separātistu ieceri izmantot parlamentāro vairākumu, lai sāktu neatkarīgas valsts veidošanu, iebilst 51% kataloņu, kamēr tai atbalstu pauž tikai 42% aptaujāto.

Aptauja arī liecina, ka neatkarības atbalstītāju skaits salīdzinājumā ar pirmsvēlēšanu laiku sarucis no 45 līdz 41%.