Bijušais SS apakšvirsnieks Oskars Grēnings, kas pazīstams arī kā "Aušvicas grāmatvedis", pārsūdzējis pagājušās nedēļas tiesas spriedumu, ar kuru viņam piespriests četru gadu cietumsods, pirmdien paziņojuši viņa advokāti.
Tiesa atzina šobrīd 94 gadus vecā Grēninga vainu, norādot, ka viņš ir līdzatbildīgs 300 000 slepkavību.
Saskaņā ar apsūdzību Grēnings Aušvicas koncentrācijas nometnē šķirojis un uzskaitījis nacistu upuriem atņemtos naudas līdzekļus. Viņš pildījis arī tā dēvēto rampas dienestu, apsargājot uz nometni iznīcināšanai atvestajiem atņemto bagāžu.
Atšķirībā no citiem kara noziegumos apsūdzētajiem Grēnings sniedzis medijiem plašas intervijas, aprakstot to, ko darījis un redzējis Aušvicā, taču viņš uzstāj, ka nav nodarījis ieslodzītajiem neko sliktu un ir nevainīgs.
Prāvas sākumā Grēnings tomēr atzina savu "morālo vainu" par nacistu koncentrācijas nometnēs pastrādātajām slepkavībām un lūdza piedošanu.
Prokuratūra viņam bija pieprasījusi trīsarpus gadu ieslodzījumu, bet aizstāvība lūgusi apsūdzēto attaisnot.
Viens no Grēninga advokātiem ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka viņi apstrīdējuši spriedumu Augstākajā federālajā tiesā.
Tomēr vairums ekspertu uzskata, ka Grēningam jebkurā gadījumā nenāksies izciest reālu cietumsodu, ņemot vērā viņa lielo vecumu un vājo veselību, kuras dēļ prāvu nācās vairākkārt atlikt. Arī tiesas procesa laikā Grēnings netika aizturēts.
Vācijas varasiestādes vēl pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados pēc ilgstošas izmeklēšanas atzina, ka Grēnings ir nevainīgs. Taču situācija mainījusies kopš 2011.gada, kad tika notiesāts Džons Demjaņuks.
Kamēr iepriekš kādreizējie nacisti tika tiesāti par konkrētiem noziegumiem, kurus tie pastrādājuši, Demjaņuks tika atzīts par vainīgu, pamatojoties vienīgi uz apstākli, ka viņš dienējis kā apsargs Sobiboras nāves nometnē.
Kā tolaik norādīja tiesnesis Ralfs Alts, pierādījumi viņu pārliecinājuši, ka Demjaņuks bijis koncentrācijas nometnes apsargs un "kā apsargs viņš piedalījies vismaz 28 000 cilvēku noslepkavošanā".
Ukrainā dzimušajam Demjaņukam Minhenes tiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu. Pēc notiesāšanas Demjaņuks gan tika atbrīvots līdz brīdim, kad savu lēmumu šajā lietā pieņems apelācijas instance, taču 2012.gada maijā viņš mira, tā arī nesagaidījis sprieduma pārskatīšanu.
Spriedums Demjaņuka lietā mudināja Galveno nacionālsociālistu noziegumu izmeklēšanas pārvaldi atkārtoti pārskatīt iepriekš slēgtās lietas, kas bija ierosinātas pret vēl dzīvajām personām, kuras tiek turētas aizdomās par līdzdalību nacistu kara noziegumos.
Tomēr spriedums Demjaņuka lietā netiek vērtēts viennozīmīgi.
Piemēram, Seržs Klārsfelds, Francijas jurists un nacistu "mednieks", pēc prāvas pauda vilšanos, norādot, ka tiesā nav sniegtas nekādas jaunas detaļas šajā lietā un ka tieša Demjaņuka piedalīšanās slepkavībās tā arī netika pierādīta.
"Visi liecinieki ir miruši, un nav nekādu dokumentu, jo viņš bija sīka zivs," intervijā aģentūrai AFP savulaik norādīja Klārsfelds. Spriedums, kurā atzīta Demjaņuka vaina, "var atvērt durvis apsūdzībām par netaisnu tiesu", atzina nacistu mednieks.