Lietuvas valdība trešdien pieņēmusi galīgo lēmumu neizcelt no Baltijas jūras dzelmes maijā avarējušo lidmašīnu "An-2". Kā paziņojis premjerministrs Aļģirds Butkevičs, eksperti viņam pastāstījuši, ka visa nepieciešamā informācija jau ir iegūta un, viņuprāt, lidmašīnas izcelšana nesniegtu nekādas jaunas ziņas.
Pēc premjera teiktā, lidmašīna varētu tikt izcelta tikai divos gadījumos - ja īpašnieki saskatītu jebkādu iemeslu to darīt vai ja Ģenerālprokuratūrai izmeklēšanas gaitā būtu vajadzīga papildu informācija.
Tikmēr Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Artūrs Paulausks, kura vadītajai komisijai uzdots izmeklēt gan pašas avārijas, gan meklēšanas un glābšanas operācijas apstākļus, atzinis, ka vienmotora lidmašīna bijusi ļoti bēdīgā stāvoklī, vēsta vēsta Lietuvas Radio un televīzijas ziņu portāls "Lrt.lt".
"Komisijai ir ziņas, ka šī lidmašīna piecus gadus nebija lidojusi un, visticamāk, stāvējusi nevis angārā, bet laukā. Uzņēmums "Klaipedos Avialinijos" to bija iegādājies no Dānijas caur Zviedriju un gribēja nogādāt Klaipēdā un saremontēt, " viņš pastāstījis.
Kā uzskata Paulausks, izlemjot šādā lidmašīnā doties pāri jūrai, nevis sauszemei, lidotāji ļoti riskējuši.
Jautāts, vai kādam nāksies atbildēt par šo lidojumu un neveiksmīgo, daudz kritizēto glābšanas operāciju, deputāts paudis viedokli, ka politiķiem šādās operācijās nevajadzētu jaukties, jo tā ir speciālistu kompetence.
"Es personiski uzskatu, ka politiķu uzdevums ir izdarīt visu, lai šīs institūcijas, kas veic tādas operācijas, darbotos kā pulkstenis un nebūtu vajadzības iejaukties. Jāpatur arī prātā, ka saziņa ar lidotāju tuviniekiem bija neapmierinoša. Paredzēts, ka speciālistiem ir pienākums runāt ar medijiem, bet kontakti ar cietušo tuviniekiem nav reglamentēti. Piekrītu, ka šādā gadījumā nāktos ievērot cilvēcības principus, bet karavīri vienmēr ievēro likuma burtu. Tādēļ pašreizējās instrukcijas noteikti vajadzētu pilnveidot," sacījis Paulausks.
Sabiedrības "Klaipedos Avialinijos" lidmašīna, kurā atradās divi piloti ar 40 gadu lidojumu pieredzi - Ādolfs Mačulis un Alvīds Selmistraitis -, avarēja 16.maijā ceļā no Gēteborgas uz Klaipēdu. Lidmašīna tika atrasta trīs dienas vēlāk Baltijas jūras dzelmē 124 metru dziļumā, aptuveni 700 metru attālumā no pēdējās pozīcijas, kuru bija fiksējis Zviedrijas radars.
Sākotnēji tika ziņots, ka nogrimušajā lidmašīnā cilvēku nav, bet divas dienas vēlāk, izmantojot dzelmē nolaistas videoiekārtas, izrādījās, ka no ārpuses kabīnē saskatāms viena cilvēka siluets. Tobrīd tika pieļauts, ka lidmašīnā varētu atrasties arī otrs lidotājs. Tomēr jūnija sākumā, kad Nīderlandes kompānijas "Mammoet" speciālistiem izdevās nogrimušo lidmašīnu ar trosēm pacelt līdz pieciem desmit metriem zem ūdens virsmas, noskaidrojās, ka otra pilota tur tomēr nav.
Sarežģītās un bīstamās operācijas gaitā tika izceltas atrastā pilota mirstīgās atliekas un ar videokameru iespējami sīki fiksēts lidmašīnas ierīču stāvoklis. Tomēr darbus stipri apgrūtināja lidmašīnas tehniskais stāvoklis, celšanas laikā tai atlūza spārni. Pēc tam lidmašīna atkal tika nolaista jūras dibenā.
"Lrt.lt" žurnālistiem bijusi iespēja iepazīties ar Nīderlandes speciālistu filmētajiem materiāliem, kuros redzama lidmašīnas iekšpuse, aplūzušie spārni, vaļējs motors. Redzams arī, ka pilots Ādolfs Mačulis, kas vadīja lidmašīnu un tika tajā atrasts, mēģinājis izkļūt, bet viņam traucējušas kaut kādas metāla konstrukcijas. Redzams, ka lidmašīnas durvis bijušas pavērtas, - domājams, pa tām jūrā varēja izlēkt otrs lidotājs Alvīds Selmistraitis, kas tiek uzskatīts par pazudušu bez vēsts. Kvalitatīvi nofilmētie kadri pat nespeciālistam ļauj spriest, ka lidmašīna bijusi sliktā, ja ne nožēlojamā stāvoklī, norāda portāls.