Slovēnijai prezidēšana Eiropas Savienības (ES) Padomē no valsts budžeta izmaksāja 60 miljonus eiro (42 miljonus latu), šodien, stāstot par Latvijas gatavošanos prezidentūrai ES, valdības locekļus aiz slēgtām durvīm informējis ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).
Riekstiņš žurnālistiem norādīja, ka šīs gan ir tikai aptuvenās izmaksu aplēses un tās nenozīmē, ka Latvijas prezidentūrai būs nepieciešami tikpat lieli līdzekļi. Turklāt Slovēnija prezidentūras nodrošināšanai uzbūvējusi arī jaunu konferenču halli.
Augstās izmaksas veido arī pasākumu organizēšana, piemēram, Latvijai prezidentūras pusgada laikā vajadzēs sarīkot aptuveni 2000 darba grupu tikšanās reizes un aptuveni 70 ministru līmeņa sanāksmes.
Tāme par nepieciešamās finansēm būs gatava 2012. vai 2013.gadā.
Valdība šodien uzklausīja Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par gatavošanos Latvijas prezidentūrai ES, kas gaidāma 2015.gadā.
ĀM uzskata, ka Latvijai mērķtiecīga gatavošanās šim pasākumam jāsāk jau nākamgad, jo saskaņā ar citu dalībvalstu pieredzi savlaicīga pasākumu plānošana un īstenošana ir īpaši vēlama mazām dalībvalstīm ar salīdzinoši ierobežotiem resursiem.
ĀM norāda, ka gatavošanos prezidentūrai ES Padomē dalībvalstis parasti sāk trīs līdz četrus gadus pirms tās un gadu pirms prezidentūras tai tiek mobilizēti visi iespējamie resursi. Ministrija brīdina, ka gatavošanās laiks būs apjomīgs un laikietilpīgs, prasīs valdības un valsts pārvaldes iestāžu sagatavošanās darbu, kā arī vērā ņemamus finanšu un cilvēkresursus.
Ziņojumā tiek izteikts brīdinājums, ka no prezidentūras tiek sagaidīti politiski atbildīgi lēmumi un tās darbībai ir pievērsta ES dalībvalstu un citu pasaules valstu uzmanība, tādēļ "jāizvairās no situācijas, kad prezidentūra tiek izmantota kā platforma iekšpolitisku nesaskaņu risināšanai".
Ministrija saskaņā ar citu dalībvalstu pieredzi norāda, ka šim nolūkam topošās prezidentvalsts valdība un parlaments cenšas panākt savstarpēju vienošanos, ka prezidentūras laikā netiks risināti valstij iekšpolitiski jūtīgi vai būtiski jautājumi, kā arī starp pozīciju un opozīciju tiek noslēgta uz prezidentūras laiku tā dēvētā pamiera vienošanās.
Vienlaikus ziņojumā atgādināts, ka īsi pirms prezidentūras 2014.gada jūnijā notiks kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet oktobrī darbu sāks jaunais Eiropas Komisijas sastāvs. Tāpat 2014.gada oktobrī paredzētas arī kārtējās Saeimas vēlēšanas.
ĀM mudina līdz nākamā gada 1.janvārim izveidot prezidentūras sagatavošanas koordinācijas grupu trīs cilvēku sastāvā, kas sākotnēji līdz prezidentūras sekretariāta izveidošanai koordinēs starpinstitūciju sadarbību trīs galvenajos darbības virzienos - cilvēkresursi, loģistikas jautājumi un finanses. Savukārt 2011.gada septembrī būtu nepieciešams izveidot prezidentūras sagatavošanas sekretariātu.
Tāpat līdz 2011.gada 1.martam būtu jāizstrādā un jāapstiprina valdībā Latvijas gatavošanās prezidentūrai koordinācijas un lēmumu pieņemšanas procedūra, saskaņā ar kuru no 2012.gada 1.janvāra nacionālā līmenī notiktu gatavošanās prezidentūrai.
Ziņojumā norādīts, ka 2012.gadā būtu jāveic nepieciešamā personāla atlase, bet līdz 2012.gada beigām - būtu jāapzina iespējamā prezidentūras darba kārtība. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" līdz nākamā gada 1.septembrim vajadzētu apzināt situāciju saistībā ar valsts īpašumā esošajām ēkām un telpām, kas varētu būt piemērotas sanāksmju norisei, bet Kultūras ministrijai, tā kā prezidentūras laiks tiek izmantots savas valsts kultūras popularizēšanai, pēc iespējas ātrāk ir jāsāk plānot kultūras pasākumi un to norises vietas Latvijā un Eiropas galvaspilsētās.
Savukārt prezidentūras budžeta tāmi ir nepieciešams sagatavot un iesniegt apstiprināšanai valdībā līdz 2012.gada rudenim, pirms tam vienojoties par šī budžeta veidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas principiem.
Latvijas prezidentūra ES Padomē paredzēta 2015.gada pirmajā pusē - no 1.janvāra līdz 30.jūnijam. Tā dēvēto troikas prezidentūru mūsu valsts vadīs kopā ar Itāliju un Luksemburgu.