ASV Pārstāvju palātas un Senāta Izlūkošanas komiteju vadītāji un Baltā nama padomnieks Dens Feifers svētdien intervijā medijiem pauduši pārliecību, ka bijušais ASV izlūkdienestu darbinieks Edvards Snoudens nav pelnījis žēlsirdību.
Ar šādiem komentāriem politiķi nākušu klajā pāris dienas pēc tam, kad Snoudens, tiekoties ar Vācijas Bundestāga deputātu Hansu Kristiānu Štrēbelu, pauda gatavību sniegt liecības gan ASV Kongresam, gan Vācijas prokuratūrai un parlamentāriešiem, lai izgaismotu "potenciāli nopietnus noziegumus".
"Snoudena kungs pārkāpa ASV likumu. Viņam vajadzētu atgriezties ASV un stāties tiesas priekšā," intervijā telekanāla programmai "This Week" norādīja Feifers.
Bet demokrātu senatore, Senāta Izlūkošanas komitejas priekšsēdētāja Diāna Feinšteina pauda pārliecību, ka Snoudens savu iespēju jau ir palaidis garām.
"Viņam bija iespēja (..) paņemt telefonu uz piezvanīt Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejai, Senāta Izlūkošanas komitejai un pateikt: "Klau, man ir informācija, kas jums būtu jāzina". Mēs būtu tikušies ar viņu un aplūkojuši to informāciju. Tas nenotika, un tagad viņš izdarījis šo milzīgo lāča pakalpojumu mūsu valstij. Un es domāju, ka atbilde ir - nekādas žēlsirdības," intervijā telekanāla CBS programmai "Face the Nation" norādīja Feinšteina.
Arī Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas priekšsēdētājs Maiks Rodžerss norādīja, ka neredz nekādu iemeslu, lai atceltu kādu no Snoudenam izvirzītajām apsūdzībām.
"Ja viņš vēlas atgriezties un uzņemties atbildību par faktu, ka viņš paņēma un nozaga informāciju, pārkāpa zvērestu, atklāja slepenu informāciju (..), es labprāt iesaistīšos šādā sarunā ar viņu," CBS programmai norādīja Rodžerss.
LETA jau ziņoja, ka Snoudens ir nosūtījis žurnālam "Der Spiegel" "Patiesības manifestu", kurā pauž pārliecību, ka sistemātiska spiegošana, ko veic dažādu valstu izlūkdienesti, apdraud ne vien privātās dzīves neaizskaramību, bet arī vārda brīvību un atvērtas sabiedrības pastāvēšanu.
Manifests tapis 1.novembrī Maskavā un vācu izdevumam nosūtīts šifrētā veidā. Tas adresēts Vācijas valdībai, Bundestāgam un federālajai prokuratūrai.
Atsaucoties uz Snoudena nopludinātajiem materiāliem, medijos pēdējā laikā parādījušās daudzas publikācijas par ASV izlūkdienestu vērienīgajām izspiegošanas programmām. Publikācijas izraisījušas spriedzi ASV attiecībās ar daudziem sabiedrotajiem. Nopietns saspīlējums radies Vašingtonas un Berlīnes attiecībās, gaismā nākot faktiem, ka ASV izspiegojušas Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas.
Savukārt britu laikraksts "The Guardian", atsaucoties uz dokumentiem, kas iegūti no Snoudena, vēstījis, ka Rietumeiropas valstu izlūkdienesti kopīgi veic masveida interneta un telefonsarunu uzraudzību, kas līdzinās ASV izlūkdienestu elektroniskās spiegošanas programmām, kuras tik asi nosodījušas Eiropas valdības. Starp valstīm, kuru izlūkdienesti sadarbībā ar britu dienestu GCHQ īsteno šādas programmas, izdevums minējis Vāciju, Franciju, Spāniju, Zviedriju un Nīderlandi.