“Centrāleiropā šis ir viens no visnopietnākajiem lauksaimniecības kaitēkļiem un, domājams, ka Latvijā gaidāmas tādas pašas problēmas,” raksta zoologs.
“Spānijas kailgliemeži ir liela izmēra gliemeži, to ķermeņa garums var sasniegt 10-15 cm, krāsojums: no oranža (kā apelsīnu miza) līdz ogļu melnam. Visbiežāk ir sastopami netīri brūnganoranži īpatņi. Pēda vienkrāsaina, gļotas bezkrāsainas vai dzeltenīgi oranžas,” gliemezi raksturo Dreijers.
“Augusta vidū tie sasniedz dzimumbriedumu, kad sākas pārošanās laiks, kas ilgst apmēram mēnesi. Gliemeži cenšas sapāroties ar pēc iespējas lielāku skaitu partneru. Pēc tam sākas olu dēšanas laiks, kas ilgst līdz dzīvnieks iet bojā. Olas dēj mitrās vietās augsnē vai komposta kaudzēs, kā arī zem dažādiem priekšmetiem. Vienā dējumā var būt ap 120 olām, kuru apaugļošanā ir izmantoti gan paša (ir arī pašapaugļošanās), gan pārējo partneru spermatozoīdi,” stāsta zoologs.
“Aktīvs vakarā, naktī un no rīta. Dienā uzturas ēnainās un mitrās vietās zem krūmiem, dēļiem un citiem priekšmetiem. Lietainā un vēsā laikā aktīvs arī dienā. Barojas ar dažādiem lakstaugiem. Ziemo mazuļu stadijā. Dzīves ilgums ir aptuveni viens gads. Traucējuma gadījumā (ja tos aiztiek) parasti tikai saraujas. Spānijas kailgliemezi var sajaukt ar sarkano kailgliemezi (Arion rufus). Līdz šim Latvijā konstatētie sarkanie kailgliemeži ir atrasti dabiskos mežos un bijuši melnā krāsā. Spānijas kailgliemezim melni īpatņi ir ļoti reti,” norāda Dreijers.
“Spānijas kailgliemezis šobrīd ir sastopams gandrīz visā Eiropā. Dabiskais izplatības apgabals — Ibērijas pussala, citās vietās (arī Latvijā) suga ir ievesta. Pirmo reizi Eiropā, ārpus sugas dabiskā areāla, suga konstatēta 1972. gadā Austrijā. Spānijas kailgliemežu izplatīšanos veicina galvenokārt stādu audzētavas, kā arī dārzeņu imports un augu tirdzniecība. Ar stādiem pārvadā gan gliemežu olas, gan mazuļus. Valstīs, kur Spānijas kailgliemezis ir ievazāts, tas kļūst par ļoti nopietnu kaitēkli, nodarot milzīgus zaudējumus lauksaimniecībai un dārzkopībai,” eksperts brīdina.
“Baltijas valstīs suga pirmo reizi konstatēta 2008. gadā Igaunijā, 2009. gadā Latvijā un 2012. gadā Lietuvā. Precīza sugas izplatība Latvijā vēl nav zināma. Pašreiz tiek vākta informācija, apkopoti ziņojumi un apsekotas konkrētas teritorijas, lai ievāktu materiālu anatomiskai izmeklēšanai un precīzai sugas noteikšanai. Šogad ir uzsāktas Spānijas kailgliemežu uzskaites Dobelē, lai varētu aprēķināt populāciju raksturojošos lielumus - dzīvnieku daudzumu, mirstību u.c.,” informē Dreijers.
Uzzini pirmais, par ko runā Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā.
Aleksandrs78
Šodien, 17:10
