Cik es noprotu, mežu cirtēji nu ir izcīnījuši tiesības cirst tievākus kokus, jo tie izaugušie jau nocirsti!
Paldies par saiti uz Ķera blogu.
Par mežiniekiem viss skaidrs, aizpērn JŪNIJA vidū mežinieki iepērās MANIS stādītā mežā, harvesteris izvagoja, sameta zem riteņiem 50 gadīgu jaunaudzi. Pirms tam 30 gadus neko nedarīja, kaut bija jāveic kopšana divas reizes.
Neiebilstu pret saprātīga lieluma kailcirtēm, stādīts tāds mežs ir sen un ar izmēriem jābūt visam kārtībā. Ja iestāda atpakaļ pēc 10-15 gadiem tur ir jaunaudze, kas kalpo kā pamežs.
Zviedru stila izlases cirte ir kapi putniem, kuri visi aizmigrē. Manam īpašumam blakus ir tāds mežs, kur palikusi tikai žubīte, kurš ir augstzaru putns. Viss pamežs tika pamests harvesteram zem riteņiem un zemu dzīvojošām sugām vairs nav mājvietu.
Grafiki rāda, ka pēc 40-50 gadiem cirst varēs uz pusi mazāk. Bet tas ir tālu, koks būs ekskluzīvs un varēs nopelnīt tikpat cik šodien.
Koksnes krāja abiem autoriem atšķiras, atšķiras noteikti arī metodoloģija no kā tiek aprēķināts
Koki ir tāda pat kultūra kā kartupeļi, tikai raža retāk. Tos dabas "draugus" vajag turēt vai nu tuvāk dabai, lai saprot vai tālāk, lai netraucē.
Lai tad saimnieciskiem mežiem nosaka striktas robežas un nelien tālāk. Savādāk visa Latvija būs viens kartupeļu lauks. Privātie ir cits jautājums, bet lielāko daļu mežu apsaimnieko LVM, kuri uzskata, ka kailcirtes ir dabai draudzīga saimniekošana. Lai tad dara darbus savās plantācijās un neaiztiek aizsargājamas teritorijas.
Autors pats saracis sev bedres šajā rakstā? Nu ja, sanāk ka lielās meža platības pieaug uz jaunaudžu un izcirtumu (jā, mūsu likumdošanā arī izcirtums tiek pieskaitīts mežu platībām) rēķina. Bet tur diemžēl ne sēnes, ne ogas ne pastaigāties interesanti.Un par bioloģisko daudzveidību saimnieciskos mežos vispār var aizmirst, tā droši vien līdzinās neravētam mazdārziņam.
Bet pasargāt gribas tieši vecos mežus, ko kāds varētu saukt par nekoptiem, pāraugušiem. Toties sugām, kam vienīgās piemērotās mājas ir simtsgadīgā priedē vai koka dobumā, kura izmērs pārsniedz cērtamo koku diametru, tām neko nelīdz kopējo meža platību pieaugums. Un diemžēl, ja šodien tādu vecu, sugām bagātu mežu nocērt kailcirtē, arī pa 100 gadiem to atpakaļ nedabūsi.
Iesaku visiem pilsētās mītošajiem "dabas draugiem" veltīt brīvdienu un apmeklēt Mežoles dabas liegumu. Tas nav tālu no Rīgas, pat no asfalta īsti nebūs jānobrauc. Tur aptuveni 25 gadus diezgan plašā teritorijā īsteno Jūsu sapni- vairs neveic mežsaimniecisko darbību. Tiešām nepaslinkojiet un aizbrauciet pastaigāt pa šiem mežiem ārpus speciāli sagatavotām takām, un tad izlemiet vai tiešām šādus Jūsu vēlētos redzēt Latvijas mežus.
Mežoles dabas liegums Natura 2000 teritorija, nozīmīga purvaino mežu, augsto un pārejas purvu, boreālo mežu aizsardzības vieta. Konstatēts sevišķi daudz reto un īpaši aizsargājamo augu un bezmugurkaulnieku sugas, tostarp 6 ES Biotopu direktīvas 2.pielikuma sugas. Jā, šadus mežus daudzi grib redzēt, bet jāņem vērā, ka ejot dabas liegumā un vispār dabā, ir jāievēro kārtības noteikumi. Pārvietoties pa speciāli ierīkotām laipām, jo diezgan neapdomīgi brist purvā, neatstāt aiz sevis nekārtību, jo esot mežā, es pamanu uzreiz, ka pietuvojos apdzīvotai vietai, atkritumu paliek vairāk. Pirms teikt, ko domājat, palasiet par dabu, paskatiet video YouTube. Nevar būt, ka ideālais mežs ir apsaimniekotais, ir jābūt arī "nepareizajam" no dabas viedokļa vērtīgam mežam. Diemžēl tie vērtīgie ir tikai 10% visā Latvijas teritorijā.
Šitā, Ben, gan nevajadzēja graut priekšstatu par sevi kā neatkarīgu žurnālistu. Tev tik primitīvi un vienpusīgi (arvien intensīvākas ciršanas gribētāju puses) argumenti nepiestāv.