«Galvenais dārzkopībā ir neiespringt. Ja dari to brīvi un ar patiku, uztver to kā hobiju, kas uzlabo pašsajūtu, arī augi to saprot. Viņi nāk pretī, ja pareizi, sistēmiski viņus uzturi. Tāpat kā cilvēkam – ja kārtīgi, regulāri rūpējies par ķermeni un nepārkāp ekstrēmas robežas, esi veselīgs,» saka Baiba Sējāne, kas vairākus gadus aizraujas ar dārzkopību. Kopā ar vīru mūziķi Juri Sējānu abi uzņēma žurnālu Māja savā Jūrmalas mājā uz pēcpusdienas kafiju.
Juris ar Baibu dzīvo mūziķa omītes mājās, kas būvēta pagājušā gadsimta sākumā. «Tā bija tradicionāla Jūrmalas koka māja. Omītei piederēja vairāki zemes gabali, un viņa dzīvoja šajā mājā. Pārējās koka būves izīrēja,» stāsta Juris. Mūziķa mamma tagad dzīvo pāri ielai, bet pārējās mājās dzīvo brāļi. Juris ar Baibu aizvada savu dzīvi Jūrmalas mājā kopš precībām. Tur iegulda darbu un enerģiju mājas un dārza kopšanā.
Savu māju burvība
Mākslinieks pats skicējis, kā atjaunot mājas telpas. Talkā nākuši Baibas radinieki, no kuriem liela daļa ir arhitekti. «Pirmkārt, pārbūvējām terasi un uzbūvējām vēl vienu. Tā, lai ir iespēja baudīt gan rīta, gan vakara sauli,» saka mūziķis. Juris nekad nav vēlējies dzīvot Rīgā. «Protams, diezgan daudz laika aiziet ceļā, bet mums abiem ir mašīnas. Baiba bieži izmanto arī vilcienu, kas ir elegants un punktuāls transportlīdzeklis. Ja gadījumā Rīgā ir sastrēgumi, vilcienam tie iet secen. Tā var savu laiku precīzi plānot,» pārliecināts ir mākslinieks. No mājām stacija ir nepilnu desmit minūšu gājienā.
«Laiks, ko pavadu no mājām uz darbu Rīgā, ir apstāšanās un pārdomāšanas brīdis. Ir laiks mierīgi pārdomāt darba dienu, darāmās lietas. Nav kā Rīgā - žviks! pāri ielai uz darbu. Pārdomu laiks ir vērtīgs,» saka Juris. «Bērni var mācīties, studēt pa ceļam,» papildina Baiba.
«Sākotnēji pārvācāmies ģimenes apstākļu dēļ uz Jūrmalu, jo Rīgas mājā visai ģimenei bija pašauri. Pārņēmām braukāšanas dzīvesveidu, kas ir lielai daļai jūrmalnieku,» skaidro Baiba. Sieviete atzīst, ka fiziski nav viegli katru dienu veltīt ceļam, bet smejoties piebilst, ka «mūsu vecumā tas varbūt pat vajadzīgs». Baiba vilcienā lasa žurnālus, grāmatas un piekrīt Jurim, ka ceļa laiks ir atslodze. «Dažreiz pat nejūtu tās 40 minūtes. Mūsu dzīves piesātinātajā ritmā braukšana atslēdz un pārslēdz apziņas pārmijas,» saka mūziķa sieva. Baiba Jūrmalas mājas sauc par vietu, kur atpūsties no nomācošām domām un raizēm. Viena no mīļākajām nodarbēm ir dārza kopšana.
Meditācija dārzā
«Abi augām tādās ģimenēs, kur dārzkopība bijusi vienmēr. Jura vecāki un sevišķi omīte ar to nodarbojās pat profesionālā līmenī. Līdz ar to tā ir dzīves sastāvdaļa. Arī man mamma bija aizrautīga dārzniece. Vienmēr apmeklēja puķu draugu saietus, ko toreiz neizpratu. Pētīja dažādas šķirnes, dārzā bija arī aprikozes un persiki. Tas bija hobijs no jaunības laikiem,» lepojas Baiba. Mammas dārzā vēl joprojām katru gadu augļu koki dod labumus, lai gan mammas jau kādu laiku vairs nav. «Šajā māju pudurī dzīvo arī mani četri brāļi. Ir diezgan viegli izdomāt, ko dāvināt uz jubilejām,» smejas Juris. Kā Baibas mamma vienmēr nesa ciemos jaunas augu šķirnes, tā tagad Sējānu pāris dodas pie citiem.
«Baiba uzskata puķkopību par sava veida meditāciju, nervu nomierināšanu. Domā tikai par to, un aiziet prom visas problēmas. Tas ir pareizi, cilvēkam jāatslēdzas,» smaidot saka Juris. Jautājot, kas mūziķim ir viņa meditācija, smejoties atbild, ka «iespēja baudīt skaisto dārza skatu». Baiba piemetina, ka «Jurim patīk pļaut zāli».
Mūziķis priecājas par sievas vaļasprieku. «Tas, ko redzat mūsu dārzā, ir Baibas fantāzija - krāsu salikums, gammas un uzdrošināšanās likt kopā,» lepni saka Juris. Draugiem esot dārzi, kur viss pēc krāsām un puķu šķirnēm, bet Sējānu dārzā liela daļa ir impulsīvi izvēlētas krāsas un ziedi. Tas dārzu padarot dzīvāku. «Man patīk tas mikslis ar dažādām puķu šķirnēm, vēl ābelēm pa vidu. Sevišķi rīta saulē skats ir žilbinošs.»
Baibas ieguldījums dārza izkopšanā Jūrmalas māju pārvērtis. Pirms abi sāka dzīvot kopā, dārzā bija tikai ābeles. «Vēl sakņu dārziņš ar zemenēm, tomātiem, gurķiem. Tas izdzīvoja, kamēr bērni bija mazi. Patīk, kā draugi tagad izdomājuši - starp puķu dobēm iestāda tomātus. Ļoti skaisti izskatās ziedi kopā ar augļiem,» saka mūziķis. Pirms pāris gadiem Jūrmalā pacēlies gruntsūdeņu līmenis un lielai daļai kaimiņu nācās atvadīties no vairākiem augiem. «Mammai nācās 20 ābeles nozāģēt, jo viņas nokalta. Mums paveicās saglābt. Prieks par to, ka mūsu ābeles sasparojās. Laikam dzirdēja, ka būs jāzāģē nost,» smejas Juris.
Kopt savu vidi
Ne vienmēr dārzs bijis tāds, kāds ir šobrīd. Sējāni pirms Jāņiem dārzu sakārtojuši, lai neaplīgotu, bet atlikušo vasaru īpaši neiespringuši. Izšķirošais brīdis bija angļu rozes. «Kad redzēju, cik rozes skaisti uzziedējušas un cik elegantas, sapratu, ka gribu vairāk darīt dārzā. Protams, nav jau tādas kā Deividam Ostinam, kurš tās Anglijā ir izveidojis, bet cenšos, lai ar katru gadu rozes kļūtu krāšņākas.»
Sējānu dārzā iestādītas 50 dažādas rožu šķirnes. Visas gan nezied vienlaikus, bet tieši tas priecē, jo vienmēr vismaz kāda uzplaukusi. «Koncepts dārzā ir tāds, ka rozes nav jāizceļ kā rozes. Viņām jābūt sastāvdaļai no visa kopējā. Ir svarīgi, lai zieds iekļaujas kopējā kompozīcijā. Mani kaitina tādas rožu dobes, kur ziediem ir kaili kāti melnā zemē,» skaidro Baiba. Tagad nezied liela daļa rožu, bet tā vietā uzplaukušas lilijas, par ko saimniece priecājas.
Lai arī rozes izslavētas speciālas kopšanas un niķīguma dēļ, saimniece uzskata, ka pie labiem apstākļiem problēmām nevajag būt. «Var vilkt paralēles ar cilvēku. Ja ir pietiekami daudz nepieciešamo barības vielu, vitamīnu un viss vajadzīgais, tās mazāk slimo un ir izturīgas. Tagad ir arī tādas rozes, kas ir īpaši selekcionētas ar labu gēnu un neslimo vispār,» stāsta dārzniece. Rozes apstrādā tikai pret laputīm, bet miglošanu neveic. «Aiz garāžas aug nātres, kuras savācam, aplejam ar ūdeni, un pēc nedēļas ir mēslojums rozēm. Pat Vaira Vīķe-Freiberga teikusi, ka tādu metodi izmanto,» skaidro Juris. Saimniece piemetina, ka tā ir laba mēslošanas metode, bet par daudz arī nevajag - tā jāveic pēc izjūtas. Saimniece nepārdzīvo, ja kāda slimo, ja vien citas ir žirgtas.
Baiba lasa attiecīgu literatūru par rozēm un citiem augiem, visus iespējamos dārza žurnālus, kas nopērkami Latvijā. «Aizgāju pat uz pāris lekcijām ne tikai par rozēm, bet dažādiem augiem,» stāsta saimniece. «Viņa ir diplomēta dārzniece,» lepni saka Juris, jo Baiba nesen saņēma apliecinājumu, ka paaugstinājusi kvalifikāciju dārzkopībā, no Bulduru Dārzkopības vidusskolas. Katru rudens un ziemas sezonas laiku skola rīko lekcijas pieaugušajiem par dažādām ar dārzkopību saistītām tēmām. Patīkams pārsteigums bija, kad pastā pienāca diploms pēc vairāku lekciju apmeklēšanas.
Katrs ieliek savu mīlestību
Saimniece neatbalsta sacensības par skaistāko dārzu, jo neuzskata, ka visiem tie jāiekārto pēc vieniem kritērijiem. «Katram tā ir personiska izpausme. Mani kritēriji noteikti atšķiras no cita. Mani interesētu nevis sakoptākais, bet interesantākais. Nav visur jābūt taisnām līnijām un izravētam. Tas ir kas personisks, kas izsaka mūsu būtību. Ir gan kas strikts, gan māksliniecisks. Dārzs ir nemitīgi mainīgs un kā mūžīga glezna. Nekas tur nav pedantisks,» saka dārzkope.
«Baiba daudz strādājusi pie dziļumiem, akcentiem. Piemēram, dažviet parādās kāds spilgti sarkans augs,» saka saimnieks. «Uzskatu, ka vajag būt tā, lai visu laiku skatiens neapstājas, bet aizklīst. Tāpat kā, kad ieej ēkā, negribi, lai priekšā uzreiz siena,» skaidro Baiba. Vienīgā augu siena ir tūjas gar sētas malu, kas iestādītas, lai nodalītu kaimiņu saimniecisko dārza zonu.
Kamēr bērni vēl dzīvoja pie vecākiem, visi iesaistījās dārza kopšanā. «Viņi tam īpaši nepretojās. Labprāt to darīja, jo, lai arī rezultāts nav redzams nākamajā dienā, paiet kāds laiks un var priecāties par paveikto,» saka Baiba. «Protams, laistīšana, kopšana ir liels darbs, bet tas ir tā vērts. Jaunībā, kad bija jāravē un gribējās ātrāk uz ballītēm, tas bija citādi. Tagad es domāju, kad beidzot tikšu pie tā klāt,» smejas Baiba.
Kad jautāju, vai paralēli darbam un citām dzīves lietām dārzs neprasa par daudz enerģijas, Baiba atzīst, ka, iespējams, tā ir. «Šobrīd esmu uzņēmusi tādu tempu, ka varbūt vajadzētu piebremzēt,» saka saimniece. «Nē, nē, labāk nebremzē,» sievu pārtrauc Juris, un abi smejas.
Labāk dārzā nekā pilsētā
«Galvenais tas, ka visiem sagādā prieku. Iedvesmoju arī radus un draugus, sakot, ka tas nav tik grūti,» saka Baiba. Arī Jura brāļi un mamma ņem piemēru un sākuši, kā Juris saka, profesionālas pārrunas ar Baibu par rozēm un citiem augiem.
Darbs dārzā ir tikai vasaras prieks, līdz ar to neapnīk. Citas nodarbes arī netiek aizmirstas. «Jurim ir koncerti, man arī citas darīšanas, vēl katru vakaru izbraucam ar riteņiem. Nav tā, ka laiks aiziet tikai dārzā,» saka Baiba. «Katru gadu pilsētās notiek puķu draugu saieti, kas ir mīļi. Iziet pa dažādiem dārziem, smeļas idejas, apskata augus. Daudziem ir dažādi eksotiskie, piemēram. Man ir tikai persiku koks un parūkkoks, kura ziedi pārtop tādās kā gaisīgās parūkās, kas ir skaisti. Patīk tumši sarkanā lapotne,» stāsta Baiba.
Dārzu iemīļojuši arī dažādi putni, kuriem saimnieki ierīkojuši būrīti. «Dažreiz, kad atbraucu no kāda tālāka koncerta rīta pusē un ieguļos gultā, varu dzirdēt, kā putni sasaucas. Tās ir apbrīnojamas skaņas, kā simfoniskais orķestris,» saka Juris.
Dzīvi Jūrmalā pret dzīvi Rīgā Sējāni nekad neiemainītu. Ja nepieciešams palikt galvaspilsētā, ir dažādi varianti, bet, ja iespējams braukt mājās, tad labāk tā. «Gan es, gan Juris esam auguši mājās, praktiski nekad neesam dzīvojuši dzīvoklī. Parasti jaunieši īrē dzīvokļus, maina tos, ir mobili. Mēs esam vienmēr bijuši piesaistīti vienai vietai,» saka Baiba. Arī Juris uzskata, ka dzīve mājā ir ierasta un patīk labāk. «Mājā vienmēr būs kādi darbi - elektrība, ūdens, kanalizācija un citas lietas. Tagad, teiksim, vārnas izpostījušas jumta kori. Viņas dodas tur asināt knābjus,» saka mūziķis. Mājas darbi esot skaidri un līdz ar to viegli izdarāmi, kas jaunietim, kas tikko pārvācies no dzīvokļa, nebūtu izprotams. «Agrāk apsildīt mājas bija daudz sarežģītāk, nācās katru dienu ar to sākt un beigt. Visu laiku bijām darbībā, lai vispār eksistētu,» smejas Baiba. Abu bērni, ietekmējoties no vecākiem, iemīlējuši māju dzīvi. Patīk gan rušināties dārzā, gan kopt māju. «Māja un dārzs liek vairāk plānot vidi ap mums un ir jārēķinās ar to, ko tā prasa,» saka Baiba. Nožēla gan nekad nav bijusi.