MĀJAS MĪLULIS: Melnais "mājputnu Lamborghini"

Veļu laikā, kad tumsas vairāk nekā gaismas, visādi mošķi mēdzot sarosīties. Latvju folklorā teikts, ka pret mistiskiem baisekļiem noderot gaiļa – saules saucēja – asinis. Pavisam iedarbīgi, ja upurējamais gailis ir melns, – tad raganas un velni bēgot pa gabalu. Starp citu... Javas salā selekcionēti un nu jau arī citviet pasaulē sastopami pilnīgi melni gaiļi Ayam Cemani.

Par Ayam Cemani nosaukuma nozīmi un šķirnes rašanos ir daudz versiju. Pavisam noteikti šīs vistas ir tuvos rados ar savvaļas vistām, kas vēl aizvien sastopamas Dienvidaustrumāzijas zemēs. Kā izpētījuši zinātnieki, Ayam Cemani ir viscaur melnas ģenētisku pārmaiņu rezultātā, konstatēta fibromelanoze. Turklāt «melnuma gēns» ir tik spēcīgs, ka noteikti izpaužas arī jaukteņos un jaukteņu pēctečos vairākās paaudzēs.

Asinis gandrīz melnas

Ļoti ticams, ka melnās vistas un gaiļus Indonēzijas iedzīvotāji jau kopš aizlaikiem izmantojuši rituālos – ticēja, ka šādi tiek upurēts «tumsas iemiesojums» vai arī ar šāda radījuma upurēšanu var pielabināties ļaunajiem gariem. Indonēzijas melnās klukstes ir viscaur melnas– gan spalvas, gan āda, gan gaļa! Jā, pat asinis, lai gan sarkanas, tomēr ir ļoti tumšas, gandrīz melnas.

Par šķirnes rašanās vietu tiek uzskatīta Javas salas centrālā daļa, lai gan melni putni sastopami arī citviet. Ayam nozīmē «vista», bet par Cemani nozīmi ļaudis strīdas. Vieni teic, ka šis vārds kādā izloksnē nozīmējot «melns», bet citi apgalvo, ka šis vārds šķirnes nosaukumā esot par godu Cemani ciematiņam, kas atrodas netālu no Surakartas (Solo) pilsētas. Tās apkaimē zeļ un plaukst Ayam Cemani audzēšana un tirgošana. Pircēju netrūkst. Ļoti populāri melnie gaiļi ir gaiļu cīņu entuziastu lokā – lai gan augumā nelieli, šie gailēni ir ar milzu ambīcijām un nav mudināmi jebkuram konkurentam pierādīt, kurš ir galvenais.

Pret mošķiem un slimībām

Melnās vistas un to ķermeņa daļas iecienītas kā amuleti pret dažādiem mošķiem un kā veiksmes nesēji. Gan vietējie burvji, gan dažādi šarlatāni mēdz rituālos izmantot ne tikai melnās spalvas, bet arī, piemēram, kaltētas kājas, galvas utt., par tumšajām asinīm nemaz nerunājot. Par melnajām vistām interesējas arī Austrumu medicīnas «brīnumlīdzekļu» ražotāji. Dažādos preparātos tiek pievienotas gan asinis, gan kaltēta āda, gan pat spalvas un pulverī saberzti melno vistu melnie kauli. Ir ļaudis, kas tic šādu «zāļu» iedarbībai.

Rietumu pasaules bums

Kopš samērā nesena laika Ayam Cemani bums pārņēmis arī Rietumu pasauli. Līdz ar melnajiem putniem atceļojusi arī ticība, ka tie spēj savam saimniekam nodrošināt laimi, veiksmi un labklājību, kā arī veselību. Par to, kad un kas pirmais atvedis Ayam Cemani uz Rietumeiropu, skaidrības nav. Mūsdienu šķirnes pārstāvji no Javas uz Eiropu pirmoreiz atvesti tikai 1998. gadā.

Tas, ka Ayam Cemani ir siltzemju putni, nenozīmē, ka viņiem būtu jānodrošina īpaši apstākļi. Viņi pārcieš aukstumu gluži tāpat kā mūsu vietējo šķirņu pārstāvji. Un itin labi sadzīvo ar citiem pat uz vienas laktas kūtiņā. Arī nekādu specifisku barību nevajag.

Protams, var indonēziešu vistas audzēt gluži kā jebkuras dējējas, taču... ne tur kārtīgs cepetis, ne olu birums... Indonēzietes ir ļoti tuvas savvaļas vistām un saglabājušas savvaļnieču dzīves ritmu – sadēj 20–30 olas un tad 3–4 mēnešus atpūšas. Gadā sanāk 60–100 olu, kuras nav no tām lielākajām.

Rietumu pasaulē Ayam Cemani gan nekur neaudzē apēšanai vai olu dēšanai. Tie ir eksotiski putni, ko tur skaistumam un arī prestižam – šķirne vismaz pagaidām ir pietiekami reta, tālab šie putni ir dārgi. Salīdzinot ar auto, kāds šķirnes aprakstītājs Ayam Cemani prestiža ziņā nodēvējis par «putnu pasaules Lamborghini».

AYAM CEMANI

• Izcelsmes valsts: Indonēzija, Javas sala

• Krāsa: melna ar zaļu mirdzumi sānos; melna ir arī āda, sekste un mēle, arī gaļa un pat kauli ir melni

• Gaiļiem sekste ir ar 4–6 (7) «žuburiem»; līdz pat pusaudža vecumam sekste ir iesārta

• Svars: gaiļi sver (1,8) 2–2,5 kg, vistas – 1,5–2 kg

• Olas ir krēmkrāsā, sver ap 45 g

• Jaunputna aptuvenā cena: 100 eiro par pāri; labs gailis maksā ap 2000 eiro

Spraunais čempions

Šķiet, pirmais, kurš Latvijā ieveda Ayam Cemani šķirnes putnus, bija Rikardo Sekers. Brīdī, kad ierodos Krustpils pagasta Līčos, lai parunātu par Ayam Cemani, mazliet jāpagaida – saimnieki aizņemti, stāstot par putniem skolēnu grupai.

Rikardo dzimis un audzis Berlīnes centrā, atbraucis viesos uz Latviju, šo zemi iemīļojis un jau 10 gadus dzīvo šeit. Te atradis arī sievu Ilzi un pārcēlies uz dzīvi Aiviekstes krastā. Viss ļoti paticis, bet vēlējies dabiskāku pārtiku. Lai tiktu pie gardām zosīm Ziemassvētkos, vistām un to olām, pirms pāris gadiem viņš ierosinājis iegādāties putnus. Sievasmāte Zanda Bojere, pēc izglītības zootehniķe, un sieva piekrita. Tagad tiek veidota bioloģiskā saimniecība, tajā ir gan dažādu šķirņu vistas, gan zosis, gan paipalas, gan strausi un fazāni, baloži, kā arī truši. Rikardo atzīst, ka galvenokārt putni tiekot audzēti gan peļņai, gan pašu pārtikai, taču indonēziešu šķirnes Ayam Cemani gaili un vistiņas noteikti nekaušot. «Man gribējās kādu šķirni, kuras Latvijā nav,» saka Rikardo. «Iepatikās Indonēzijas cīņas gaiļi. Interesējos, kur tādus var dabūt, un atvedu no Vācijas gaili un trīs vistiņas, no kurām palikušas divas. Pašlaik arī vairākiem citiem saimniekiem Latvijā ir šīs šķirnes putni, taču lielākoties tie ir tuvradniecīgi pārojumi. Inbrīdinga [brāļa un māsas, tēva un meitas, mātes un dēla krustojums] rezultātā radušies putni ir augumā mazāki, mēdz slimot. Man izdevās dabūt tīrasiņu putnus, kuru vecāki ievesti no Indonēzijas un nav tuvradniecīgi, turklāt arī mani putni savstarpēji nav radinieki.»

Rikardo lepnumam, gandrīz četrus gadus vecajam Ayam Cemani gailim, vārds nav dots (vārdi esot tikai strausiem), taču viņš ir ievērojams un vērtīgs putns. 2013. gadā aizvests uz izstādi Vācijā, saņēmis augstāko vērtējumu un uzvarētāja laurus. Rikardo stāsta, ka sākumā gailis kopā ar savām sievām mitinājies atsevišķā aplokā. Taču katru rītu pārlaidies pāri 1,6 m augstajam žogam un devies uz pārējo vistu aploku, kur nolicis pie vietas tā aploka gaiļus un ņēmies mīt viņu dāmas. Pēc padarītā darba staigājis kā karalis, bet vakarā atgriezies pie savām meitenēm. «Laikam jau šajā gailī cīņasspars ir iedzimts,» spriež Rikardo. «Citi gaiļi ir krietni lielāki par viņu, taču laikam jau šim ir gan drosme, gan arī cīņas prasme, ja reiz viņš kļuvis par putnu saimes valdnieku. Asiņaina (vārda tiešā nozīmē) cīņa bija tikai ar manu pirmo, tolaik ap 6 gadus veco, milzīgo bezšķirnes gaili, kurš nekādi negribēja padoties. Par laimi, paspējām kaušļus izšķirt.»

Saimnieks nospriedis indonēziešus iemitināt kopējā aplokā. Arī tagad melnais skaistulis tur esot «galvenais putns», neskatoties uz to, ka turpat mitinās arī tītari. Pret citiem putniem izturoties itin jauki, naktis mierīgi pārlaižot uz vienas laktas ar saviem vasaļiem. Tomēr pēdējais vārds allaž piederot melnajam – ja kāds gailis iedziedas, melnis tūdaļ atdzied atpakaļ, jo jāparāda taču, kurš šeit saimnieks. Indonēzieša mīto vistu pēcnācēji izskatās krāšņi un interesanti. Visi melnīgsnēji, spalvu gali – melni. Gadoties arī pa melnam putnam, tādi, kam pat āda melna. Pašas Indonēzijas vistas gan neesot produktīvas. Gadā, maksimums, 80 olas izdējot. Lai saglabātu šķirnību, laiku pa laikam indonēziešu saime tiekot nošķirta, un tad varot būt drošs, ka no izdētajām krēmkrāsas olām izšķilsies īsti Ayam Cemani. Savus cilvēkus un arī mājdzīvniekus melnais gailis pazīstot it labi. Ja pietuvojas kāds svešinieks, tiekot sacelta trauksme. Taču ne par kādu paklausību vai pieķeršanos neesot ne runas. «Varbūt tad, ja es ar viņu pavadītu pa 10 stundām dienā, kāda saikne rastos,» spriež Rikardo.