Vēl var pa­spēt ie­stā­dīt ru­dens vēl­zie­des

Šo­brīd dār­zos vi­sā krāš­ņu­mā zied kro­ku­su līdz­inie­ces – ru­dens vēl­zie­des. Po­pu­lā­rā­kās ir vi­ole­tās, ta­ču tik­pat skais­tas ir arī ci­tas – gai­ši zil­ga­nās, pur­pur­ro­zā un bal­tās.

Li­li­ju dzim­tā ir ap­mē­ram 50 su­gu ag­ri pa­va­sa­rī un ru­de­nī zie­do­šu vēl­zie­žu. Lie­lā­kā da­ļa no tām uz­plaukst tie­ši pa­va­sa­rī rei­zē ar kro­ku­siem. Pa­zīs­ta­mas ir ru­dens zie­dē­tā­jas, kas bez­la­pu pe­ri­odā vei­do kro­ku­siem lī­dzī­gus zie­dus: no šīs īpa­šī­bas ra­dies lat­vis­kais no­sau­kums – vēl­zie­des, ta­ču tik­pat la­bi tās va­rē­tu dē­vēt arī par ag­rzie­dēm.

Vie­tās, kur nav rak­stu­rī­gas bar­gas zie­mas, pie­mē­ram, An­gli­jā, puķ­kop­ji da­žas vēl­zie­žu su­gas, kas pie mums, Lat­vi­jā, uz­plaukst ti­kai pēc snie­ga no­ku­ša­nas, sauc par zie­mas vēl­zie­dēm.

Ru­de­nī zie­do­ša­jām vēl­zie­dēm zie­di ir da­žā­du no­krā­su pur­pur­ro­zā vai vi­ole­ti, at­se­viš­ķām šķir­nēm – arī bal­ti.

Vērts zi­nāt

Vēl­zie­des ir daudz­ga­dī­gas, tās iz­aug 15–50 cm augst­as. Kat­ra su­ga vei­do da­žā­da lie­lu­ma bum­buļ­sī­po­lus un stub­lā­ju ar la­pām. La­pas vei­do­jas ag­rā pa­va­sa­rī, bet va­sa­rā at­mirst. Ru­de­nī no aug­snes iz­sprau­cas ti­kai zie­di.

Ve­cās la­pas pirms to no­dzel­tē­ša­nas ne­aiz­vāc, jo tas ie­vē­ro­ja­mi sa­ma­zi­na zie­du skai­tu nā­ka­ma­jā ga­dā, tur­klāt ne­no­brie­du­ši bum­buļ­sī­po­li vei­ci­na da­žā­du vī­rus­sli­mī­bu iz­pla­tī­bu.

Vēl­zie­des zied ar pil­tuv­vei­da, zvan­vei­da vai uz augš­u vēr­stiem da­žā­da lie­lu­ma zie­diem.

Zie­du krā­sa var būt da­žā­dos ro­žai­nos, vi­ole­tos, bal­tos to­ņos, arī dzel­te­na, ar svīt­rām vai šah­vei­da zī­mē­ju­mu.

Vēl­zie­dēm ne­pa­tīk bie­ža pār­stā­dī­ša­na. Vis­de­ko­ra­tī­vāk iz­ska­tās augi, kas bez pār­stā­dī­ša­nas vie­nā vie­tā aug trīs četr­us ga­dus.

Pa­ras­ti viens vēl­zie­žu bum­buļ­sī­pols ci­tu pēc ci­ta vei­do vai­rā­kus zie­dus, katrs no tiem prie­cē ap­mē­ram ne­dē­ļu.

Vēl­zie­des ir in­dī­gas! Augi lie­lā­kā vai ma­zā­kā kon­cen­trā­ci­jā sa­tur al­ko­īdus: kol­ha­mī­nu un kol­ci­hī­du, ko me­di­cī­nā iz­man­to kā audzē­ju pre­pa­rā­tu sa­stāv­da­ļas. Pēc tie­šas sa­ska­res ar vēl­zie­žu zie­diem, la­pām vai sī­po­liem no­teik­ti rū­pī­gi no­maz­gā ro­kas!

Vie­ta un aug­sne dār­zā

Vēl­zie­des ir pie­ti­cī­gas, tā­pēc to audzē­ša­na nav sa­rež­ģī­ta. Tās stā­da sau­lai­nā vie­tā, no vē­jiem aiz­sar­gā­tā aug­lī­gā, trūd­vie­lām ba­gā­tā, pie­tie­ka­mi mit­rā un mit­ru­mu caur­lai­dī­gā smilš­mā­la aug­snē. Ru­dens ziem­cie­tes pa­cieš lie­lā­ku ēnu un mit­ru­mu. Ru­dens vēl­zie­des īpa­ši pie­mē­ro­tas stā­dī­ju­miem, kur ne­pie­cie­šams košs krā­su ak­cents ru­de­nī. Tās var stā­dīt starp skuj­ko­kiem, pie pa­par­dēm, ūdens­til­pju kras­tos vai ko­pā ar zem­ām ziem­cie­tēm (lož­ņu ce­ku­li­ņiem, at­ra­ge­nēm), ku­rām nav pla­šas sak­ņu sis­tē­mas.

Vēl­zie­des la­bi iz­ska­tās, sa­stā­dī­tas lie­lā­kās vai ma­zā­kās gru­pās zā­lie­nā vai ak­meņ­dār­zā. Zie­dus var griezt lik­ša­nai vā­zēs vai puš­ķu vei­do­ša­nai, tie ir vieg­li uz­zie­di­nā­mi. Da­žas vēl­zie­žu su­gas un šķir­nes zie­mā ie­tei­cams pie­segt ar sku­jām vai ap­bērt ar sau­su pa­kai­šu kūd­ras sub­strā­tu, lai dzi­nu­mu pum­pu­ri, kas at­kuš­ņos pa­ma­nās iz­līst virs­ze­mē, ne­ie­gū­tu ne­glī­ti brū­nus plan­ku­mus.

Stā­dī­ša­na

Ru­de­nī zie­do­šās vēl­zie­des jaun­ā vie­tā pār­stā­da va­sa­rā pēc la­pu no­kal­ša­nas, ta­ču no jaun­a tās dār­zā var ie­stā­dīt arī ru­de­nī. At­ka­rī­bā no su­gas pra­sī­bām un bum­buļ­sī­po­la lie­lu­ma vēl­zie­des stā­da 8–20 cm dzi­ļi un pie­cu centi­met­ru at­tā­lu­mā ci­tu no ci­tas. Ja aug­sne ir sma­gā­ka, pirms stā­dī­ša­nas bed­rī­tē ie­ber sau­ju grants – tā būs la­ba dre­nā­ža. Stā­dī­ju­mu mul­čē ar nei­tra­li­zē­tas kūd­ras slā­ni. Vēl­zie­des vie­nā vie­tā audzē­jot vai­rā­kus ga­dus, tās ik ru­de­ni pie­ba­ro ar se­zo­nai pie­mē­ro­tu kom­plek­so mi­ne­rāl­mēs­lo­ju­mu, pie­mē­ram, Ke­mi­ru. Pēc no­rak­ša­nas sī­po­lus il­gi ne­uz­gla­bā, bet cen­šas ātr­i ie­stā­dīt, lai tie kas­tī­tē ne­uz­zie­dē­tu. La­pas ru­dens vēl­zie­dēm no­vāc ti­kai pēc pil­nī­gas to no­kal­ša­nas