Finansējumu veselības aprūpei slimnīcas varētu saņemt, visticamāk, tuvāko pāris nedēļu laikā. Ir cerības, ka šo gadu veselības aprūpes jomā izdosies pabeigt bez milzīgiem satricinājumiem, - intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja veselības ministrs Didzis Gavars.
Pēc ministra teiktā, pašlaik "de facto" ir zināms, ka nākamā gada budžeta konsolidācija netiks veikta uz veselības nozares rēķina, - Pasaules bankas eksperti ir atzinuši, ka tālāki samazinājumi veselības nozarē nav iespējami.
Gavars norādīja, ka nākamajā gadā nav plānots samazināt ne slimnīcu skaitu, ne gultasvietu skaitu tajās. Latvijā darbu turpinās trīs universitātes slimnīcas Rīgā, septiņas reģionālās slimnīcas un 11 lokālās - neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzējas.
Ministrs uzskata, ka ir jāstrādā efektīvi, lai optimizētu pacientu ārstēšanu ārpus slimnīcām, - ir jāuzlabo ģimenes ārstu darbs, - jau pašlaik esot panākta vienošanās, ka ģimenes ārsti strādā 24 stundu režīmā, iesākumā "vismaz telefoniski".
Par izvēli piekrist ieņemt veselības ministra amatu, Gavars ir lakonisks: "Ilgāk kuģi bez kapteiņa atstāt nebija iespējams, es to uzņēmos." Veselības nozarē pašlaik ir daudz strukturālu, finansiālu un organizatorisku problēmu. "Vai man izdosies to sakārtot, tas ir īsākas vai garākas nākotnes jautājums," piebilst ministrs.
Par iespējamo kandidēšanu 10.Saeimas vēlēšanās Gavars pašlaik nedomājot, vispirms esot jāpaveic tuvākie uzdevumi.
Kā ziņots, Ministru kabinets (MK) pagājušajā nedēļā iepazinās ar Veselības ministrijas (VM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par situāciju veselības nozarē".
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) noteica VM līdz 15.jūlijam iesniegt izskatīšanai MK grozījumus MK 2006.gada 19.decembra noteikumos "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", paredzot otras māsas piesaisti visām ģimenes ārstu praksēm, kā arī sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros piešķirto finanšu līdzekļu novirzīšanu personām ar zemiem ienākumiem sniegtās veselības aprūpes pakalpojumu un uz veselības aprūpes sistēmas optimizāciju vērstu pakalpojumu apmaksai.
Kā ziņots, no kopumā plānotajiem 20 miljoniem latu, ko iegūs, pārdalot līdzekļus nozares iekšienē, 15,3 miljonus latu veidos tā sauktā sociālā spilvena līdzekļi, savukārt 3,7 miljonus nodrošinās līdzekļu atlikums Zāļu valsts aģentūrā par sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Viens miljons latu pamatbudžeta apropriācijas kārtībā tiks iegūts no Latvijas Infektoloģijas centra.
Kā norādīts informatīvajā ziņojumā, veselības nozarei 2010.gadā papildus nepieciešams finansējums 35,7 miljonu latu apmērā. Pašreizējais finansējums stacionārai veselības aprūpei esot nepietiekams un nozīmējot, ka slimnīcas pēc pāris mēnešiem nevarēšot norēķināties ar piegādātājiem un nodrošināt pacientiem minimāli nepieciešamo pakalpojumu.
"Finansējums stacionārai veselības aprūpei salīdzinājumā ar 2009.gadu ir samazināts par 36,8%, bet pacientu skaits samazinājies tikai par 15%, tādējādi radot līdzekļu deficītu stacionārajā veselības aprūpē. Nepieciešamo līdzekļu apjomu nedos arī stacionāro pakalpojumu sniedzēju optimizācija (slimnīcu skaita samazināšana)," teikts ziņojumā.
VM pārstāvis Oskars Šneiders biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja, ka "sociālā spilvena" finansējuma apjoms ir 24,2 miljoni latu un gada pirmajos četros mēnešos iztērēti aptuveni 1,5 miljoni latu, līdz ar to daļu "sociālā spilvena" līdzekļu plānots novirzīt veselības aprūpes pamatpakalpojuma, ārstniecības, apmaksai. Patlaban no "sociālā spilvena" līdzekļiem iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem tiek apmaksāti kompensējamie medikamenti un segtas pacientu iemaksas.