Latvijas Organiskās sintēzes institūta izgudrojums - Jaunā Mildronāta molekula, kas varētu būt līdz 40 reizēm iedarbīgāka nekā vecā - palicis bez finansējuma. Ja valstij finansējuma neatradīsies, zāļu izstrādei varētu tikt piesaistīti privātie investori. Par to šorīt intervijā Latvijas Radio stāstīja Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors un viens no pirmā "Mildronāta" izgudrotājiem Ivars Kalviņš. Latvijas zāļu lielražotājs "Grindeks" un citu valstu kompānijas jau paudušas, ka ir ieinteresētas valsts izgudrojuma iegādē.
Lai arī Latvijai jau ir viens sirds un asinsvadu preparāts "Mildronāts", kuru medicīnā lieto jau aptuveni 25 gadus, zinātnieki ir radījuši molekulu, kā šīs zāles varētu kļūt iedarbīgākas. Molekulas izstrādātājs un patenta pieteicējs ir Latvijas Organiskās sintēzes institūts. Tās pētniecībā ir ieguldīti nepilni 100 000 latu, tomēr, lai molekula varētu kļūt par jauno "Mildronātu", ar lielu eksporta potenciālu, tai nepieciešami 50 miljoni latu.
Šādas naudas institūtam un valstij nav, tomēr zinātnieki uzskata, ka ir vērts meklēt kaut dažus miljonus projekta turpināšanai un pārdošanu nedaudz aizkavēt.
"Nelaime ir tā, - jo agrākā stadijā jūs pārdodat savu izgudrojumu, jo zemāki ir ienākumi. Tādā veidā mēs faktiski valsts ienākumus samazinām. Vai to mēs vēlamies? Mēs varētu šo produktu izstrādāt tālāk līdz lielākai gatavības pakāpei un tad pie katra ieguldītā lata jārēķina, ka ieguvums ir vismaz desmitkārtīgs," vaicā Kalviņš.
Kalviņš vēl norāda, ka viņam svarīgāk būtu jauno molekulu attīstīt pēc iespējas ātrāk, nevis pārdot pēc iespējas dārgāk.
Meklējot izeju no naudas grūtībām un projekta iestrēgšanas, Organiskās sintēzes institūts gaida Eiropas Savienības fondu līdzekļus, kā arī ir sācis sarunas ar potenciālajiem jaunā "Mildronāta" pircējiem. Starp tiem ir kompānijas no Bulgārijas un Šveices, arī investīciju fondi un vietējais zāļu ražotājs "Grindeks", kas ražo "Mildronāta" sākotnējo versiju.
"Grindeks" valdes priekšsēdētājs Jānis Romanovskis Latvijas Radio atzīst, ka ir ieinteresēts jaunajā molekulā un būtu tajā gatavs investēt. "Tie [50 miljoni] jau nav jāiegulda reizē. Taču, ja sāksim šo ideju pārbaudīt un secināsim, ka tā ir veiksmīga un attīstās, tad varam meklēt partnerus, kuri katrā nākošā stadijā ir gatavi pieslēgties. Jo tu tālāk izdari pats saviem spēkiem, jo dārgāka ir tā daļa, ko tu vari pārdot, vai iesaistīt kādu citu," saka Romanovskis.
Konkrētu investīciju apjomu, ko uzņēmums būtu gatavs projektā ieguldīt, Romanovskis nenosauc, taču norāda, ka investējot pretī gribētu iegūt vismaz daļu molekulas īpašuma tiesības.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktore Irina Arhipova iesaka, gaidot Eiropas finansējumu, izvērtēt institūta darbības prioritātes. Ja starp tām ir arī jaunā "Mildronāta" preparāta izstrāde, tad kaut no samazinātā finansējuma būtu jāturpina darbs pie tā.
IZM iesaka institūtam gaidāmajās Eiropas Savienības fondu programmās atklātā konkursā kandidēt uz finansējumu. Kamēr jaunā formula vēl ir sākuma stadijā, to pārdot par mazu naudu nevajadzētu, uzskata Arhipova un atgādina, ka jaunā "Mildronāta" molekula ir valsts īpašums, jo izstrādāta par valsts naudu. Nesakārtotā likumdošana šādus valsts patentus arī patlaban neļauj pārdot un attīstīt ar privātiem investoriem.
Bez jaunās "Mildronāta" molekulas, valsts finansējumu Latvijas Organiskās sintēzes institūtā gaida arī citas perspektīvas zāļu formulas, tomēr to ieviešanas risks ir krietni augstāks, jo tās nav attīstītas uz jau zināmiem pamatiem. Šādi projekti pēc Ekonomikas ministrijas informācijas var kandidēt gan uz kompetences centriem paredzēto finansējumu, kurš varētu kļūt pieejams gada vidū, kā arī uz Eiropas Rekonstrukciju un attīstības fonda finansēto programmu Zinātnei un pētniecībai.