Satiksmes ministrija (SM) pabeidza pērno gadu ar lūgumu prokuratūrai izvērtēt valsts uzņēmuma Pasažieru vilciens (PV) bijušās valdes darbību saistībā ar jaunu vilcienu pasūtījuma izjukšanu.
Jau noslēgtu pasūtījuma līgumu pērnā gada oktobra sākumā izjauca tagadējā PV valde, atsaucoties uz to, ka iepriekšējā valde esot noslēgusi sliktu līgumu; savukārt iepriekšējā valde iepriekš savlaicīgi vainoja vēl iepriekšējo valdi, kas izsludinājusi vilcienu pasūtījuma konkursu ar neizpildāmiem nosacījumiem, ko konkursa gaitā nācies grozīt. «Nezinu, ko un par ko SM tagad vaino,» vakar Neatkarīgajai teica PV iepriekšējās valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds. Neko vairāk par iesnieguma faktu neizpauž arī SM un prokuratūra, ko daļēji var izskaidrot ar vilcienu pasūtījuma līguma slepenību. SM sarosīšanās vismaz šobrīd izskatās kā slikta zīme, ka Latvijai draud dubultizgāšanās.
Pirmkārt, pasūtījumu saņēmusī spāņu firma Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A. (CAF) Stokholmas tiesā prasa Latvijai pildīt līgumu. Process atrodas pirmstiesas samierināšanas (meditācijas) stadijā, kurai jābeidzas 16. janvārī. Diez vai Latvijai ir lielāka izvēle nekā tikai tā, vai segt konkursa radītos zaudējumus CAF uzreiz vai maksāt vēlāk pēc tiesas procesa (ka tik pēc pašvaldību vēlēšanām!), bet vairāk. Vēl viens izlīguma veids būtu atgriezties pie vilcienu pasūtījuma. Finansiālais sliktums Latvijai tad būtu tāds, ka pasūtījumu vairs nevarētu atmaksāt ar 100 miljoniem latu no Eiropas Savienības, kā būtu bijis iespējams, realizējot iepriekšējo pasūtījumu.
Otrkārt, Latvija Briselē lūdz atļauju izlietot šos 100 miljonus latu citos objektos saistībā ar dzelzceļu. Kopš lūguma izteikšanas pagājuši jau mēneši trīs, bet Latvija nav saņēmusi neko vairāk kā atļauju iesniegt Briseles iestādēm papildu paskaidrojumus, ko tad Latvija īsti grib. Jāatgādina, ka tā ir tikai 2007.–2013. gadā tērējama nauda, bet 2013. gads jau ir sācies. Nav piemēru, kā būvdarbus par 100 + 40 miljoniem (ES + Latvijas līdzfinansējuma) latu varētu izplānot un izsolīt dažu mēnešu laikā, jo līdz šim visi lielie projekti Latvijā tiek nobremzēti ar tiesāšanos vairāku gadu garumā.
SM vakar darīja zināmu Neatkarīgajai to darbu uzskaitījumu par 140 miljoniem latu: 13 būtisku dzelzceļa pieturu modernizēšana, Šķirotavas stacijas modernizācija, Liepājas stacijas signalizācijas sistēmas modernizācija un sliežu paplašināšana, sliežu ceļa atjaunošana Austrumu–Rietumu transporta koridorā, sliežu pārmiju nomaiņa RailBaltica (par to tagad tiek saukts esošās, līču loču sliedes, kas savieno Lietuvu un Igauniju) un Austrumu–Rietumu koridorā, kā arī Austrumu–Rietumu koridora galvenā datu pārraides tīkla modernizācija. Tādējādi Latvija sola ES nodrošināt gludāku sliežu ceļu Krievijas dabas resursiem uz Eiropu.
Vēl cita lieta ir tā, ka Briselē nav liekas naudas, ko rezervēt nezināmiem projektiem Latvijā. Pērnā gada decembrī ES pieņemtais 2013. gada budžets 132,84 miljardu eiro jeb 93,4 miljardu latu apmērā ir grandiozs attiecībā pret Latvijas valsts budžetu, bet samazināts par 5 miljardiem eiro jeb 3,5 miljardiem latu attiecībā pret sākotnējiem plāniem, kā arī saaudzis ar 2012. gadā pieļauto ES budžeta deficītu un ES dalībvalstu nespēju vienoties par nākamā plānošanas perioda budžetu. 100 miljoni latu ES budžetā gan ir sīkums, bet Latvija ir devusi pārāk kārdinošu iespēju Briseles ierēdņiem glābt savas iestādes no izputēšanas, paturot arī šos miljonus Briselē.