Ušakovs: Skanstes tramvaja līnijas projektā neviens apbedījums netiks aizskarts

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) atzīmēja, ka Skanstes tramvaja līnijas projektētājiem uzdots veikt savu darbu tā, lai neviens apbedījums netiktu aizskarts.

Ušakovs norādīja, ka notiek aktīvs darbs ar LELB, lai Rīgas dome varētu veikt teritoriju apmaiņu vai atpirkšanu. "Absolūti skaidrs, ka nevar prasīt no baznīcas, ka viņi būs finansiāli atbildīgi par 22 hektāru teritorijas attīstīšanu, jo tas prasa ārkārtīgi lielu finansējumu," teica Ušakovs.

Viņš skaidroja, ka Rīgas dome gaidīs no sabiedrības idejas par Lielo kapu attīstīšanu. "Esam vienojušies, ka baznīca, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Kultūras ministrija un attiecīgi Rīgas pašvaldība sludinās ideju konkursu - kā mums kopā vajadzētu tālāk attīstīt Lielos kapus kā piemiņas vietu, kā memoriālu vai panteonu," sacīja Ušakovs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Lielo kapu projekta realizācija prasīs daudzus gadus, to pabeigšanai būs nepieciešami desmit līdz 15 gadi.

Vienlaikus Ušakovs skaidroja, ka atpirkšanas vai maiņas process varētu noslēgties tuvākajā nākotnē. Patlaban pastāv divi rīcības plāni, vai baznīcai par Lielo kapu teritoriju kompensēs to vērtību 320 000 eiro apmērā vai piedāvās kādu citu teritoriju, piemēram, Imantā, kur baznīcai jau ir draudze un kur varētu būvēt jaunu dievnamu.

LELB virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš norādīja, ka baznīca ir gandarīta par to, ka Lielie kapi nonāks pilsētas īpašumā un beidzot tie varēs tikt sakārtoti, jo pilsētai noteikti ir lielākas iespējas un pieejamie līdzekļi nekā baznīcai. "Mēs esam gatavi iesaistīties attīstības koncepcijas izstrādē kopā ar pilsētu, jo mēs esam domājuši, kā šo vietu padarīt draudzīgāku pilsētniekiem un vienlaicīgi saglabātu Lielo kapu vēsturiskās vērtības," norādīja Ganiņš.

Viņš sacīja, ka LELB jau sākotnēji lūdza domei Lielos kapus mainīt pret dažām vietām Rīgā, kur patlaban nav dievnamu, bet tie varētu tikt celti - saraksts ar iespējamām teritorijām ir iesniegts Rīgas domē. Pēc Ganiņa paustā, vienošanās par projekta virzību varētu notikt jau šogad.

Vienlaikus Ganiņš atzīmēja, ka kapu nodošana pašvaldības rokās ir jau LELB pieņemta prakse.

Vienlaikus Melbārde norādīja, ka visas iesaistītās puses vienojušās, ka jāveido sadarbības platforma, lai sakārtotu Lielos kapus, arī Kultūras ministrija ir gatava iesaistīties - veiks izmaiņas Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kā arī meklēs papildu valsts budžeta līdzekļus Lielo kapu sakopšanai.

"Lielie kapi nav vienkārši publiskā ārtelpa, Lielie kapi ir nozīmīga kultūrvēsturiskā telpa, kurā ir arī vairākas nozīmīgas atdusas vietas, tāpēc arī valstij ir jāpiedalās šīs vietas sakopšanā," teica Melbārde.

LETA jau rakstīja, ka Melbārde šodien tikās ar Rīgas domes vadību un LELB pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamos risinājumus Lielo kapu sakārtošanai līdz Latvijas valsts simtgadei.

Ministrija ir apņēmusies nostiprināt aizsardzības mehānismus, lai nodrošinātu Lielo, Pokrova un Jēkaba kapu neaizskaramību, veicot papildinājumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā.

Tādējādi neatkarīgi no kapu teritorijas īpašuma tiesībām tiks izslēgta iespēja Lielajos kapos veikt apbūvi vai citas darbības, kuru rezultātā pastāv kapu teritorijas samazināšanās risks vai tās funkciju maiņa.

Tāpat ziņots, ka Rīgā ir iecerēts izbūvēt jaunu tramvaja līniju Skanstes ielas virzienā Lielo kapu tuvumā, kas satracinājis daļu rīdzinieku, kuri pārmet mirušo piemiņas zaimošanu.

Rīgas dome un "Rīgas satiksme" gan ir solījušas, ka tramvaja līnija ies tikai pa Senču ielu, neaizskarot Lielo kapu teritoriju, bet Rīgas domes Satiksmes departaments ir izsūtījis vēstules 46 zemes īpašniekiem par teritoriju, kas atrodas ielu sarkanajās līnijās, atsavināšanu.