Speciālisti ir atraduši veidu, kā ietaupīt aptuveni 270 miljonus eiro (189 miljonus latu) Ziemeļu transporta koridora būvniecībā, šodien žurnālistus informēja Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC).
Šlesers norādīja, ka lētāks variants ir Ziemeļu koridora 2.posma trasē neskart Miķeļu kapu teritoriju un apiet to uz estakādēm, bet kā Daugavas šķērsojumu izvēlēties gandrīz 60 metru augstu tiltu. "Tā tiktu ietaupīti līdzekļi, neskarot kapus," teica Šlesers.
Pēc Vācijas uzņēmuma "Basler&Hofmann" aplēsēm, šī trases varianta izvēles gadījumā Ziemeļu koridora izmaksas būtu tikai 995 miljoni eiro (aptuveni 700 miljoni latu), salīdzinot ar citiem, ievērojami dārgākajiem variantiem, kuros ir paredzēts būvēt tuneļus.
Tiesa gan, šī varianta izvēles gadījumā ievērojami pieaugtu nekustamo īpašumu atpirkšanas izmaksas. "Tāpēc nepieciešama rīcība, lai privātīpašnieki nevarētu prasīt pārmērīgu cenu," uzsvēra Šlesers, rosinot pieņemt speciālu likumu par Ziemeļu transporta koridoru, līdzīgi, kā tika pieņemts likums par Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecību.
Šlesers norādīja, ka Ziemeļu transporta koridora būvniecība varētu radīt vairākus desmitus tūkstošu jaunu darba vietu. Vicemērs arī uzsvēra, ka šī milzīgā objekta būvniecība būs jāveic privātajiem partneriem, kuru rīcībā maģistrāle varētu būt 30 gadus.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības attīstības direkcijas vadītājs Andis Kublačovs informēja, ka Ziemeļu transporta koridora neuzbūvēšanas gadījumā zaudējumi 30 gadu laikā varētu sasniegt 2,47 miljardus eiro (1,73 miljardus latus).
"Tas ir zaudētais laiks sastrēgumos - 697 miljoni stundu, kā arī 270 miljoni litru nelietderīgi nodedzinātas degvielas. Turklāt, ja netiek būvēts Ziemeļu transporta koridors, tās ir 10 000 neradītas darba vietas celtniecībā un kopā līdz 52 000 neradītām darba vietām netiešā veidā," skaidroja Kublačovs.
Kublačovs informēja, ka pie visideālākās darbu norises Ziemeļu transporta koridora būvniecība varētu sākties 2012.gada vidū. "Tas nozīmē, ka birokrātiskās procedūras prasīs vairāk nekā divus gadus," konstatēja Šlesers.
Šodien notika Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta Vadības komitejas sēde, kurā tika nolemts nodot sabiedriskajai apspriešanai ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu.
Komiteja arī nolēma apstiprināt projekta īstenošanas shēmu un aktualizēto laika plānu.
Tika nolemts decembra sākumā kopā ar žurnālistiem doties kopīgā izbraukumā pa paredzēto Ziemeļu transporta koridora trasi.
Kā ziņots, Šlesers iepriekš uzsvēra, ka šī projekta īstenošanā noteikti būs jāizmanto publiskā un privātā partnerība (PPP), bet tas nozīmē, ka būs arī kaut kāda maksa par ceļa izmantošanu, piemēram, lats.
Politiķis atzina, ka par šī projekta realizāciju varētu būt liela starptautiska interese, tāpat projekta finansēšanai būtu jāpiesaista ārvalstu banku konsorcijs.
Ziemeļu koridora projekta mērķis ir atslogot no transporta radītās slodzes Rīgas centru, uzlabot transporta sistēmas efektivitāti galvaspilsētā un Rīgas reģionā kopumā, iekļaut Eiropas nozīmes ceļu tīklā Rīgas ostu un palielināt Rīgas un Latvijas konkurētspēju.
Jau ir izvēlēts viens no trim piedāvātajiem skiču projekta variantiem Ziemeļu transporta koridora 1.posmam - Brīvības ielas dublierim.
Ziemeļu koridors tiks integrēts Rīgas ielu struktūrā ar 10 līdz 12 daudzlīmeņu krustojumiem. Autoceļš šķērsos arī Daugavu un būs uz ziemeļiem vistālāk esošais Daugavas šķērsojums.
Projekta sagatavošana tika sākta 2005.gada decembrī, plānotais būvniecības sākšanas laiks bija 2012.gads un plānotais būvniecības pabeigšanas laiks - 2018.gads.
Ziemeļu transporta koridors ir vērienīgākais Rīgas transporta infrastruktūras projekts pēdējos desmit gados.
Rīgas Ziemeļu koridora trīs galvenie posmi ir Brīvības ielas dublieris, Daugavas ziemeļu šķērsojums un rietumu pievedceļi.