Pārdaugavā pie pieminekļa Uzvaras laukumā šodien notiks pasākums par godu padomju armijas ienākšanas Rīgā 65.gadadienai.
Kā aģentūrai LETA apstiprināja Rīgas pilsētas izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis, no plkst.10.30 līdz 13.30 pie pieminekļa padomju karavīriem notiks Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) rīkots mītiņš.
Paredzēts, ka LSP organizētajā pasākumā piedalīsies aptuveni 300 cilvēku.
"Informācija par pasākumu iesniegta likumā noteiktajā kārtībā, un pašvaldībai patlaban nav informācijas, kas liktu veikt ierobežojošas darbības," sacīja Vidauskis.
Politiskās apvienības "Saskaņas centrs" (SC) pārstāvji šodien plāno nolikt ziedus, pieminot kareivjus, kas krita, atbrīvojot Rīgu no nacistiem.
Plkst.10 SC pārstāvji noliks ziedus Brāļu kapos, savukārt plkst.11 - pie pieminekļa Uzvaras parkā.
"Ja 1944.gadā Rīga netiktu atbrīvota no nacistiem, tad šodien mums nebūtu nedz neatkarīgas Latvijas, nedz tās galvaspilsētas. Mans pienākums ir pateikt paldies tiem cilvēkiem, kas karoja pret nacistiem," norāda SC priekšsēdētājs un Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).
Jau ziņots, ka partijas "Pilsoniskās savienība" (PS) Rīgas domes frakcija aicina Ušakovu nepiedalīties LSP rīkotajā pasākumā pie pieminekļa Uzvaras laukumā.
PS frakcija uzskata, ka 13.oktobris simbolizē Latvijas otrreizējo okupāciju, ko veica padomju karaspēks, aģentūru LETA informēja PS konsultante preses jautājumos Sallija Benfelde.
"Latvijas pilsoņa un galvaspilsētas mēra piedalīšanās 13.oktobra pasākumā nepārprotami paustu atbalstu PSRS īstenotajai agresijai pret Latvijas Republiku un tās sekām - okupāciju, kā arī nozīmētu atbalstu padomju totalitārā komunistiskā režīma noziegumiem Latvijā vairāk nekā piecdesmit okupācijas gados," norāda PS.
PS frakcija arī atgādina par Eiropas Parlamenta 2009.gada 2.aprīļa rezolūciju par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu, kurā izteikts skaidrs nosodījums totalitārajam komunistu režīmam. PS norāda, ka šī rezolūcija balstās gan uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību hartu, kā arī uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2006.gada 26.janvāra rezolūciju par nepieciešamību izteikt starptautisku nosodījumu totalitāro komunistisko režīmu noziegumiem.
Ušakovs aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka "nez vai" mītiņā piedalīšoties, bet pieļāva, ka varētu aiziet un nolikt ziedus pie pieminekļa.
1944.gada 13.oktobrī, tieši forsējot Ķīšezeru, padomju armija iegāja Rīgā. Padomju armijai tuvojoties Rīgai, emigrācijā uz Rietumiem devās apmēram 100 000 cilvēku. Latvijā palikušajiem nācās pārciest 1949.gada deportāciju vilni, lauku kolektivizāciju, apvainojumus nacionālismā un migrantu pūļus, kas ieplūda Latvijā 60. un 70.gados.