Rīt, 23.septembrī pl.10.00 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (foajē) Kr.Valdemāra ielā 10a žūrijas komisijas atklātā sēdē tiks paziņots uzvarētājs metu konkursā par mākslas muzeja ēkas rekonstrukciju un jauna apjoma izbūvi.
Žūrijas komisijas priekšsēdētājs ir Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe, bet viņa vietnieki - Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC) un Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC). Komisijā vēl darbojas dažādi speciālisti.
Žūrijas komisijas sēdē piedalīsies arī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Jau ziņots, ka žūrijas komisijas vērtējumam tika iesniegti 28 arhitektu darbi – tas ir lielākais piedāvājumu skaits, kāds jebkad iesniegts kādā no pašvaldības organizētajiem ideju konkursiem.
Iesniegto metu vērtēšanā tika pieaicināti arī ārvalstu eksperti - starptautiski atzīti arhitekti un vairāku Eiropas muzeju vadītāji.
Muzeja rekonstrukcijas gaitā plānota arī jaunu telpu izbūve bēniņu daļā un, iespējams, pazemē, kā arī perspektīvā - muzeja ēkas paplašināšana Esplanādes virzienā.
Muzeja ēka celta 1903.-1905.gadā. Tā ir 19. un 20.gadsimta mijas akadēmiskās arhitektūras celtne, viena no iespaidīgākajām Rīgas bulvāru lokā. 1905.gada septembrī muzejs pirmo reizi tika atvērts apmeklētājiem.
Simts gados muzeja ēka nav piedzīvojusi kompleksu kapitālo remontu, un patlaban ēkas tehniskā situācija ir kritiska. Ēka ir fiziski un morāli novecojusi, tā neatbilst starptautiskām mākslas darbu eksponēšanas vajadzībām un to prasību nodrošinājumam, ko muzejā vēlas saņemt šodienas apmeklētājs.
Ēkas iekšējās un ārējās inženiertehniskās komunikācijas ir nolietojušās gan fiziski, gan morāli un neatbilst mūsdienu normatīviem un prasībām. Muzejā nav ventilācijas - vēdināšana notiek caur atvērtiem logiem. Ēkā esošie siltuma tīkli, siltuma mezgls, siltumķermeņi ir fiziski un morāli novecojuši un neekonomiski.
Šādā situācijā muzejs arvien vairāk zaudē mākslas aktivitāšu piedāvājuma tirgū, jo tā infrastruktūra neglābjami noveco, jebkura veida uzlabojumi un novitātes ienes tikai nelielas korekcijas kopējā vizuālā tēlā.
Muzeja pašreizējais piedāvājums ir nepietiekams, pārāk šauras ir ekspozīciju un izstāžu telpas, trūkst telpu muzeja veikalam, kafejnīcai, atbilstošai konferenču zālei, bērnu nodarbībām un muzejpedagoģisko programmu norisēm.
Nepieciešams restaurēt Rīgas kultūrvidē vienu no nozīmīgākajiem arhitektūras pieminekļiem, uzlabojot tā vizuālo tēlu, padarot to pievilcīgu pilsētas iedzīvotājiem un Rīgas viesiem, tādējādi saglabājot ēku nākamajām paaudzēm.