Piketā pie Krievijas vēstniecības Molotova-Ribentropa paktu nosoda ap desmit "antiglobālistu"

Šodien īsi pēc plkst.17 aptuveni desmit biedrības "Antiglobālisti" pārstāvji pulcējās iepretim Krievijas vēstniecībai, Kongresa nama pusē, lai ar dažādiem plakātiem paustu nosodījumu Molotova-Ribentropa paktam un citiem slepeniem līgumiem.

Kā novēroja aģentūra LETA, piketētāji uzvedas mierīgi, netraucē gājēju un transporta kustību. Rokās viņi tur arī vairākus plakātus latviešu, krievu un angļu valodā. Piemēram, uz viena no plakātiem neskaitāmas reizes rakstīts vārds "Slepeni", bet uz lielākā no plakātiem redzama "Antiglobālistu" mājaslapas adrese "www.antiglobālisti.lv".

Piketētājus uzrauga vairākas valsts un pašvaldības policijas ekipāžas, tāpat protesta akcija izpelnījusies plašu žurnālistu ievērību.

Starp akcijas dalībniekiem un viņu atbalstītājiem sastopami arī daži tā dēvētās Telšu pilsētiņas aktīvisti.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja biedrības "Antiglobālisti" pārstāvis Sigurds Graudiņš, ar akciju tiek atgādinātas ciešanas, ko Molotova-Ribentropa pakts radījis Baltijas valstīm un pārējām tautām. Cilvēki tiek aicināti domāt, izdarīt savu izvēli un demonstrēt savu pozīciju.

Graudiņš piebilda, ka viņa pārstāvēto biedrību esot uzmeklējuši arī "Antiglobālisti" no Amerikas.

Kā aģentūrai LETA uzsvēra biedrības "Antiglobālisti" valdes priekšsēdētājs Andris Orols, "mēs neesam pret Krieviju, krievu tautu un Krievijas iedzīvotājiem". Biedrībā esot vērtēta arī iespēja protestēt pie Vācijas vēstniecības, tomēr gala rezultātā pieņemts lēmums rīkot akciju pie Krievijas vēstniecības. Turpretim 11.septembrī esot plānota akcija pie ASV vēstniecības.

Orols uzsvēra, ka biedrība vēlas parādīt savu pozīciju, nosodot slepenas vienošanās, kādas bijušas ne tikai pagātnē, bet tiek slēgtas joprojām gan Eiropas Savienībā, gan NATO. Uzņemoties šādas slepenas saistības, "tiek lemts pasaules liktenis", norādīja biedrības "Antiglobālisti" līderis.

Protesta dalībnieki prognozē, ka akcija varētu ilgt līdz plkst.18.

Kā ziņots, saskaņā ar Molotova-Ribentropa paktu, kas bija slepens protokols starp PSRS un Vāciju parakstītajam Padomju Savienības un Vācijas neuzbrukšanas līgumam, neatkarīgā Latvija 1940.gada 17.jūnijā tika iekļauta PSRS ietekmes sfērā.

Molotova-Ribentropa pakts tika noslēgts 1939.gada 23.augustā un sadalīja Austrumeiropu vācu un padomju ietekmes zonā.

Protokola 1.pants noteica, ka Latvija, Somija un Igaunija tiek "atdota" Padomju Savienībai: "Teritoriāli politiskas pārkārtošanās gadījumā pie Baltijas valstīm (Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas) piederīgos apvidos Lietuvas ziemeļu robeža ir vienlaikus Vācijas un PSRS interešu sfēru robeža."

2.pants noteica agresīvo lielvalstu "interešu sfēru" robežas Polijā un fiksēja tās valstiskuma iespējamo izzušanu: "Jautājumu, vai abu pušu interesēm atbilst neatkarīgas Polijas valsts saglabāšana un kādām jābūt tās robežām, galīgi varēs noskaidrot tikai tālākās politiskās attīstības gaitā."

Svarīgākais